Eiropas Komisija (EK) katru gadu izvērtē, kāds ir progress, ko paplašināšanās procesā iesaistītās valstis panākušas pēdējo 12 mēnešu laikā. Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa atzīst, ka jaunas dalībvalstis varētu uzņemt līdz 2030. gadam.
10 valstis ir ceļā uz iestāšanos ES, bet to politiskā vēlme patiešām iestāties un paveiktie reformu mājasdarbi iezīmē ļoti atšķirīgu ainu. EK izvērtējusi Melnkalnes, Albānijas, Ukrainas, Moldovas, Serbijas, Ziemeļmaķedonijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas, Turcijas un Gruzijas progresu.
“Mēs nemeklēsim ātrus ceļus un nepiedāvāsim nekādus īsākos ceļus. Pievienošanās Eiropas Savienībai joprojām ir taisnīgs, grūts un uz nopelniem balstīts process. Taču tagad jaunu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam ir reālistisks mērķis,” teica Kallasa.
Ja par padarīto 12 mēnešos liktu atzīmes, tad vispozitīvākais progresa ziņojums ir par Melnkalni, tai seko Albānija, kurai varētu ielikt atzīmi “A”, Moldovai – “B” ar plusu, un Ukrainai – stabilu “B”.
Ziemeļmaķedonija tiktu pie “C”. Neskatoties uz nosaukuma maiņu 2019. gadā, tās strīda ar Grieķiju atrisināšanu joprojām kavē vēstures un valodas konflikts ar Bulgāriju.
Serbija un Bosnija un Hercegovina ir iestrēgušas politiskās krīzēs, kas ir apturējis to progresu.
Savukārt Gruzija, kas piedzīvo atpakaļvirzību demokrātiskā režīma jautājumā, saņemtu negatīvu atzīmi.
Kosova tehniski nav ES kandidātvalsts, jo piecas ES dalībvalstis to pašlaik neatzīst kā neatkarīgu valsti.
Turcijas pieteikums dalībai ir bijis iesaldēts kopš 2018. gada tiesiskuma un cilvēktiesību problēmu dēļ.
Valstis, kas reāli varētu iestāties ES nākamo piecu gadu laikā, ir Melnkalne un Albānija.
Abas ir nelielas, proti, Melnkalnē dzīvo 600 000 iedzīvotāju, bet Albānijā – 2,7 miljoni, tāpēc šo valstu uzņemšana būtu “bez lielām finansiālām sekām”, kas svarīgi esošajām dalībvalstīm.
EK uzslavēja arī Ukrainas progresu.
“Ukraina ir apliecinājusi savu apņemšanos virzīties uz ES, ejot uz priekšu svarīgu reformu jomā pat laikā, kad valstī ir karš, kad uz valsti krīt bumbas. Un es patiesi apbrīnoju to, ko šī valsts dara. Protams, cīņā pret korupciju ir nepieciešams turpmāks un stabils progress,” ziņoja Marta Kosa, ES paplašināšanās komisāre.
Taču Ukraina, kuras pirmskara iedzīvotāju skaits bija 41 miljons un kurai būs milzīgas rekonstrukcijas vajadzības, ir grūtāk uzņemama, jo tas radīs grūtas izvēles citām ES fondu saņēmējvalstīm.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu