Tiek atgādināts, ka 2023. gada martā mediji rakstīja par to, ka Putins ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu apsprieda ideju par kodolieroču izmantošanu Ukrainā, lai mainītu situāciju frontē. Toreizējais ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens runāja par to, ka Ķīnas līderis bijis kategoriski pret šo ideju.
Blinkens arī paziņoja, ka ASV ir nopietni attiekušās pret Krievijas radītajiem kodolieroču pielietošanas riskiem. Piemēram, Centrālā Izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka šāda iespējamība ir “ne mazāka par 50%”, ja Ukrainas panākumi frontē būs ievērojami.
Tāpat jāatceras, ka Krievija neilgi pēc iebrukuma Ukrainā sagrāba un okupēja Čornobiļas AES. Pirms tam tika īstenots dronu uzbrukums, kas nopietni bojāja 4. energobloka aizsargbarjeru. Mēnesi vēlāk Krievija ieguva kontroli pār Zaporižjas AES, apšaudot to ar artilēriju un bojājot stacijas ēku. Tāpat AES tika pārvērsta par okupantu operatīvo bāzi uzbrukumu veikšanai.
“Kodolatturēšanas spēks ir manāmi atslābis. Tagad kodolkara ideja vairs nešķiet tik nereāla, kā iepriekš,” uzsver Montgomerijs.
Viņš uzskata, ka kodolkara gadījumā pirmo triecienu, visticamāk, veiks tieši Krievija. Nevar izslēgt, ka kodoluzbrukums varētu tikt īstenots bez kodolieročiem, bet gan organizējot katastrofu kādā no Ukrainā esošajiem kodolobjektiem.
Iepriekš Krievijas diktators Vladimirs Putins aicināja spēka struktūru un sabiedrisko dienestu pārstāvjiem gatavoties kodolieroču izmēģinājumiem. Viņš paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi par amerikāņu kodolizmēģinājumiem “ir ļoti nopietna situācija”.
Pēc Putina teiktā, Krievija it kā vienmēr esot ievērojusi visas saistības visaptverošā kodolieroču līguma jomā, un turpina to darīt. Tomēr Putins esot gatavs atbildēt, ja citi līguma dalībnieki pārkāps līguma nosacījumus.