Tirgus drudzis: Vai mēs saskaramies ar burbuli vai ilgtspējīgu izaugsmi?
Pēdējā laikā finanšu tirgos vērojama rekordaugsta izaugsme, taču aiz šī spožā fasādes slēpjas pieaugošas bažas par iespējamām krīzēm. Šonedēļ vien tirgus zaudējis aptuveni pus triljonu dolāru, jo lielāko tehnoloģiju uzņēmumu, tostarp Nvidia, Microsoft un Palantir Technologies, akciju cenas piedzīvoja īslaicīgu, bet ievērojamu kritumu. Lai gan tas varētu būt tikai īslaicīga korekcija, eksperti brīdina par potenciālu finanšu tirgus krachu, kas varētu izmaksāt daudzkārt vairāk.
AI vilnis: cerības un riski
Arvien lielāka atkarība no tehnoloģijām un mākslīgā intelekta (MI) liek kritiķiem uzskatīt, ka likt likmes uz šiem ieņēmumiem ir azartspēle, jo nākotne paliek neskaidra. Singapūras centrālā banka pievienojusies globālajam brīdinājumu korim, ko pauduši arī Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF), ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Jeroms Pauels un Anglijas Bankas vadītājs Endrjū Beilijs. Viņi visi pauž bažas par pārvērtētām akcijām. Singapūras Monetārā iestāde norādīja, ka šo tendenci veicina “optimisms par MI spēju radīt pietiekamus nākotnes ienākumus”, kas varētu izraisīt straujas korekcijas plašākā akciju tirgū.
Ekspertu prognozes un potenciālie zaudējumi
Finanšu giganti, piemēram, Goldman Sachs un Morgan Stanley, prognozē akciju cenas kritumu par 10–20% nākamo vienu līdz divu gadu laikā, kā to paziņojuši viņu izpilddirektori Honkongā notikušajā Global Financial Leaders’ Investment Summit. Arī Euronews Business aptaujātie eksperti piekrīt, ka gaidāma nozīmīga tirgus korekcija. Vissliktākajā scenārijā tirgus krachs varētu izdzēst triljoniem dolāru vērtību no finanšu tirgiem. Pēc BCA Research galvenā Eiropas stratēģa Matjē Savarī teiktā, ja lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp Nvidia un Alphabet, zaudētu pat tikai 20% no savas akciju vērtības, tas radītu tirgus iztīrīšanos 4,4 triljonu dolāru apmērā. “Ja tie zaudētu 50%, tad runa būtu par 11 triljonu dolāru “nogriezni”,” viņš piebilda.
ASV akciju tirgus un MI entuziasms
ASV akciju tirgus šogad ir pārsniedzis visas cerības. S&P 500 indekss pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis gandrīz par 20%, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi un globālo tirdzniecības nenoteiktību, ko izraisījusi Vašingtonas tarifu politika. Straujākais pieaugums vērojams tieši tehnoloģiju sektorā, ko veicina optimisms par nākotnes MI ienākumiem. Kamēr lielie tehnoloģiju uzņēmumi turpina investēt miljardus MI un infrastruktūras attīstībā, pieaug bažas par ASV ekonomikas lēnāku attīstību, ko pasliktina ierobežotā informācija valdības slēgšanas dēļ. Kad parādīsies jauni dati, tie varētu satricināt investorus.
Nvidia – MI revolūcijas centrs un milzu vērtējums
MI entuziasms visspilgtāk izpaužas Nvidia ārkārtējos akciju pieaugumos un straujajā vērtējumā. Kompānija ir centrālā figūra tehnoloģiju revolūcijā, jo tās grafiskie procesori (GPU) ir neaizstājami MI aprēķiniem. Kopš 2020. gada sākuma Nvidia akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 3000%, nesen kļūstot par pasaulē vērtīgāko publisko uzņēmumu. Tikai no jūlija līdz oktobrim tās tirgus kapitalizācija pieauga par 1 triljonu dolāru – tas ir aptuveni Šveices gada IKP apmērā. Tās akcijas tiek kotētas apmēram 45 reizes virs prognozētajiem šī finanšu gada ienākumiem.
Vai tas ir burbulis? Analītiķu viedokļi
Hargreaves Lansdown akciju pētījumu nodaļas vadītājs Derens Naitons norāda: “Liela daļa šīs izaugsmes balstās uz reālu finansiālu progresu, un, neskatoties uz milzīgo nominālo vērtības pieaugumu, relatīvais vērtējums nešķiet pārmērīgs.” Analītiķi debates, vai pašreizējais tirgus atgādina 2000. gada “dot-com” burbuli. Naitons piebilst, ka daudzi tehnoloģiju uzņēmumi, kas toreiz cieta neveiksmi, nekad nesasniedza rentabilitāti, atšķirībā no mūsdienu lielākajiem uzņēmumiem, kas gūst spēcīgus ieņēmumus un peļņu ar stabilu pieprasījumu pēc saviem produktiem.
Quilter Cheviot globālās tehnoloģiju pētījumu vadītājs Bens Baringers piebilst: “Tā kā valdības investē ievērojamus līdzekļus MI infrastruktūrā un ir sagaidāmi procentu likmju samazinājumi, sektoram ir stabilas pamattiesības. Tas ir dārgs tirgus, bet ne obligāti kliedzošs burbulis. Momenta saglabāšana ir grūta, un ne katrs uzņēmums uzplauks.”
BCA Research uzskata, ka veidojas burbulis, taču tas neplīsīs nekavējoties. Galvenais Eiropas stratēģis Matjē Savarī skaidro, ka šādi burbuļi vēsturiski sasniedz virsotni, kad uzņēmumi sāk paļauties uz ārējo finansējumu lieliem projektiem. Investīcijas aktīvos nākotnes izaugsmei jeb kapitālieguldījumi kā daļa no darbības naudas plūsmas hiperskalētājiem ir pieauguši no 35% līdz 70%. Hiperskalētāji ir tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Microsoft, Google un Meta, kas pārvalda milzīgus mākoņdatošanas tīklus. “Darbības peļņas daļa, visticamāk, pārsniegs 100%, pirms sasniegsim virsotni,” piebilda Savarī. Tas nozīmē, ka viņi drīzumā varētu investēt vairāk, nekā pelna no darbības.
Nesenie piemēri, kad lielie tehnoloģiju uzņēmumi meklē ārēju finansējumu šādiem soļiem, ietver Meta projektu Hyperion ar Blue Owl Capital un Alphabet trīs miljardu eiro obligāciju emisiju MI un mākoņdatošanas paplašināšanai. Kamēr MI investīciju pieaugums ir grūti noturams, Quilter’s Barringer Euronews sacīja: “Ja kapitālieguldījumi sāks samazināties vēlāk šogad, tirgi var sākt satraukties.” Citi faktori, kam pievērst uzmanību, ietver ieguldītā kapitāla atdevi un pieaugošās procentu likmes un inflācijas spiediens, kas varētu signalizēt par augstākām kapitāla izmaksām un burbuļa beigu tuvošanos. “Bet mēs vēl neesam tur,” teica Savarī.
Papildu bažas un kā sevi pasargāt
Pat ja tehnoloģiju uzņēmumi izmanto MI vilni, piepūstās cerības uz nākotnes ienākumiem var izrādīties grūti piepildāmas. “Skeptķu galvenā problēma varētu nebūt ar MI potenciālu pašu par sevi, bet gan ar vērtējumiem, ko investori maksā par šo potenciālu, un ātrumu, kādā viņi sagaida tā materializēšanos,” sacīja AJ Bell investīciju direktors Rass Moulds.
Nesens BCA ziņojums atspoguļo pieaugošos iemeslus apšaubīt MI narratīvu, taču tehnoloģija “joprojām ir spēcīgs spēks”, norādīja grupa. Ja investoru optimismam sāks mazināties, “strauja korekcija tehnoloģiju sektorā joprojām varētu radīt viļņošanos plašākos tirgos, ņemot vērā sektora dominējošo svaru globālajos indeksos,” piebilda Barringer. Viņš norādīja, ka citi reģioni un aktīvu klases, piemēram, obligācijas un preces, būtu mazāk tieši ietekmētas un varētu nodrošināt svarīgu līdzsvaru lejupslīdes laikā.
Pēc Hargreaves Lansdown galvenās investīciju stratēģes Emmas Volas teiktā: “Investoriem vajadzētu izmantot šo iespēju, lai nostiprinātu iespaidīgus ieguvumus un diversificētu savus portfeļus, iekļaujot dažādus sektorus, ģeogrāfiskās vietas un aktīvu klases – pievienojot portfeļiem noturību. Zelta cenas pieaugums atkal kliedz brīdinājumu – tas ir signāls, ka šī izaugsme neilgs.”