Vienlaikus viņš atzina, ka tas nav pietiekami, tomēr optimāli šā brīža apstākļos.
Sprūds savā uzrunā izcēla aizsardzības nozares prioritātes. Viena no tām saistīta ar karavīriem. Nākamgad plānots apmācīt 1580 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī sasniegt 8000 profesionālo karavīru skaitu. Tāpat paredzēts turpināt pilnveidot un paplašināt Zemessardzi.
Vēl viena aizsardzības nozares prioritāte ir kaujas spēju stiprināšana, uzsvēra Sprūds. Viņš uzskaitīja, ka uguns jaudā, kājnieku kaujas mašīnās un artilērijā nākamgad plānots ieguldīt 310 miljonus eiro, pretgaisa aizsardzībā – 204 miljonus eiro, munīcijā un ekipējumā – 177 miljonus eiro, artilērijas, mīnmetēju un tālās darbības raķešu sistēmās – 133 miljonus eiro, dronos un pretdronos, inovācijās un tehnoloģijās – 50 miljonus eiro, bet austrumu robežas stiprināšanā – 55 miljonus eiro.
Sprūds savā uzrunā izcēla arī Sēlijas poligona nozīmi valsts drošības stiprināšanā.
Ministrs uzsvēra, ka visaptverošas aizsardzības izpratnē drošības nodrošināšana ir visu kopējā atbildība. “Tādēļ arī no aizsardzības budžeta 30 miljonus eiro esam novirzījuši citām nozarēm,” teica Sprūds.
Viņš pauda, ka ir svarīgi, lai ieguldījumi aizsardzībā stiprina arī Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Caur aizsardzības nozari tautsaimniecībā ieplūst arī nozīmīgs finansējums – tie ir papildu nodokļu ieņēmumi, jaunas darbavietas un eksporta potenciāls, klāstīja Sprūds.
Jau vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.