Jautājums par Stambulas konvenciju jau sen ir kaut kas plašāks par vienkāršu juridisku dokumentu, jo cilvēki uz to raugās atšķirīgi: vieni saredz instrumentu, lai pakāpeniski mazinātu vardarbību, bet citi to uztver kā līdzekli, lai demonstrētu spēku un pārākumu, mobilizējot savus atbalstītājus ar visizplatītāko populistu metodi – arhetipisku baiļu palīdzību. Tās sakņojas ne vien universālos simbolos cilvēka psihes dziļākajos slāņos, bet arī apzināti manipulācijas nolūkos radītos mītos.
Pagājušo trešdien, vēl pirms Saeimas balsojuma, kas visai prognozējami demonstrēja jau ierasto attiecīgās ieceres īstenošanai mobilizējušos partiju disciplīnu, ieriebjot saviem politiskajiem konkurentiem, Latvijas sabiedrība nebija klusa.
Lai gan demonstrāciju pie parlamenta ēkas un vēlāko aicinājumu prezidentam neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas būtu pāragri uzskatīt par atbalstu kādai konkrētai partijai, protestētāji ļāva noprast, ka kuģis netiek stūrēts pareizajā virzienā. Manipulēt ar vēlētājiem var dažādos veidos, taču šķiet, ka liela daļa tautas kalpu šoreiz ir pārrēķinājušies, uzskatot, ka Eiropas vērtības cilvēkiem mūsu valstī nav svarīgas. To apliecina arī dažu ziepes ievārījušo partiju pozīcijas maiņa pēc prezidenta aicinājuma konvencijas jautājumu tomēr atstāt nākamajai Saeimai.