Filmas «Dinamīta nams» un «Bugonija»: globālu fobiju un eksistenciālu jautājumu spogulis
Kultūras kritiķi Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali Latvijas Radio raidījumā “Kur kritiķiem nav vietas” padziļināti analizē divus jaunākos kinodarbus, kas nesen izrādīti prestižajā Venēcijas kinofestivālā: Ketrīnas Bigelovas trilleri “Dinamīta nams” un Jorga Lantima absurdo komēdiju “Bugonija”. Abi darbi, lai arī radikāli atšķirīgi savā pieejā, kopīgi pieskaras mūsdienu sabiedrības dziļākajām bailēm un eksistenciālajiem jautājumiem, liekot skatītājam aizdomāties par globālajām fobijām un personiskajām patiesībām.
«Dinamīta nams»: kodolsprādziena priekšnojautu drāma
Ketrīnas Bigelovas, amerikāņu kino klasiķes un pirmās sievietes, kas saņēmusi “Oskaru” par labāko režiju, jaunākais darbs “Dinamīta nams” ir nospriegots trilleris, kas modelē situāciju, kurā ASV teritorijai strauji tuvojas neidentificēta kodolraķete. Filma, kuras pamatā ir Stenlija Kubrika 1964. gada satīra, uzņemta ar vēsu un hiperreālistisku pieeju. Cauri trim skatpunktiem tiek atklāta valdības un drošības dienestu darbība apokalipses priekšvakarā. “Dinamīta nams” veido paralēles ar Enijas Džeikobsenas grāmatu “Atomkarš: scenārijs” (2024), kas detalizēti izklāsta iespējamu kodolkara attīstību. Šis process nav vienkārši tehniskas simulācijas atspoguļojums, bet gan dziļš pētījums par cilvēka psiholoģiju krīzes situācijā, par spriedzi, kas rodas no neziņas un nespējas kontrolēt notikumus.
«Bugonija»: sazvērestības teoriju un cilvēciskās dabas absurda izpēte
Savukārt grieķu režisors Jorgs Lantims, kurš pazīstams ar savu unikālo stilu un sadarbību ar Emmu Stounu, piedāvā filmu “Bugonija”. Šis darbs ir rimeiks 2003. gada Dienvidkorejas filmai “Glābiet Zaļo planētu”. Filmas centrā ir divi ar sazvērestības teorijām apsēsti jaunekļi, kuri nolaupa ietekmīgu kompānijas vadītāju, apgalvojot, ka viņa ir citplanētiete, kuras mērķis ir iznīcināt Zemi. Lantims ar raksturīgu melno humoru un absurda izjūtu pēta tēmas, kas saistītas ar mūsdienu digitālo pasauli, dezinformāciju un cilvēku tendenci meklēt atbildes neparastās vietās. Filmas stilistiskais risinājums, aktierspēle un sižeta pagriezieni rada spriedzi, kas liek skatītājam nepārtraukti šaubīties par notiekošā patiesīgumu un varoņu motīviem.
Globālas fobijas un personīgās patiesības
Abi kritiķi uzsver, ka “Dinamīta nams” un “Bugonija” ir vairāk nekā tikai izklaide; tās ir filmas, kas izmanto kino valodu, lai komentētu mūsdienu pasaules stāvokli. “Dinamīta nams” atspoguļo globālo atomkara trauksmi un valdības lēmumu pieņemšanas sarežģītību, savukārt “Bugonija” pievēršas individuālajām bailēm, neziņai un tendencei meklēt kārtību haotiskā pasaulē, bieži vien izmantojot sazvērestības teorijas kā aizsargmehānismu. Šīs filmas aicina skatītāju ne tikai izbaudīt kinematogrāfisko pieredzi, bet arī iesaistīties dialogā par globālām problēmām un savām personīgajām domām un jūtām. Dārta Ceriņa salīdzina Bigelovas darbu ar hiperreālisma mākslinieci Viju Celmiņu, uzsverot detalizāciju un tēlu dziļumu. Kulibali norāda uz Lantima spēju aplūkot gan globālus, gan intīmus skatpunktus vienlaicīgi.