Virslīgā pirms pēdējās kārtas cīņā par 8. un 9. vietu vēl iesaistītas trīs komandas. “Grobiņa” ar 31 punktu ir 8. vietā, “Super Nova” ar 29 punktiem ir 9. vietā, “Metta” ar 28 punktiem ir 10. vietā. Teorētiski jebkura no šīm komandām vēl var ieņemt jebkuru vietu intervālā no 8. līdz 10. vietai. LFF reglaments paredz, ka 10. vietas ieguvēja izkritīs no Virslīgas, bet 9. vietas īpašniece spēlēs pārspēlēs.
Arī Nākotnes līgā intriga vēl priekšā, un vēl trīs komandas pretendē uz pirmo vietu līgā, kā arī visas teorētiski vēl var ieņemt otro vietu. “Riga Mariners” ar 58 punktiem ir līdere, “Ogre United” un “Albertam” ir 55 punkti, turklāt “Mariners” paredzēta spēle tieši pret “Albertu”.
Taču, ja starpsezonā tiek pieņemts lēmums par Virslīgas paplašināšanos jau 2026.g. sezonā, tad liela daļa no šīm pašreizējām intrigām ir gluži vienkārši nenozīmīgas. Interesanta nianse – LFF valdes trešdaļu (trīs no deviņiem valdes locekļiem) veido pārstāvji tieši no šiem klubiem, kuri šobrīd cīnās par vietu Virslīgā. Ņemot vērā, ka šis lēmums tāpat būs tieši LFF valdes ziņā, portāls Sportacentrs.com uzrunāja visu sešu minēto klubu vadītājus par viņu viedokli par Virslīgas iespējamo paplašināšanos un to, ka LFF vadība joprojām nav pielikusi punktu baumām un ieviesusi pilnīgu skaidrību par tuvāko nākotni.
Sasummējot: noraidoša attieksme bija četriem klubiem, “Grobiņa” šobrīd nevēlējās izteikties un paust savu viedokli, savukārt atbalstu šādai idejai izteica “Metta”.
“Mūsu kluba nostāja ir tāda, ka reglaments ir jāievēro. Pirms pēdējās spēļu kārtas Nākotnes līgā mums nekā cita sakāma nav. Nevēlamies šobrīd iesaistīties spekulācijās un diskusijās par šo tēmu. Taču paužam savu nostāju, ka reglaments ir jāciena un jāievēro, nevis pretēji, kā tas dažreiz bijis Latvijas futbolā iepriekšējos gados,” paskaidrojot kluba viedokli, sacīja JDFS “Alberts” viceprezidents Jānis Pakalns. Jāuzsver, ka “Alberta” prezidents Olafs Pulks ir LFF valdē kā viceprezidents.
“Mēs nevēlamies ieiet Virslīgā uz līgas paplašināšanās rēķina,” sacīja “Ogre United” līdzdibinātājs Emīls Latkovskis. “Šobrīd domājam tikai par sportisko principu, tas ir vienīgais veids, kā mēs saredzam savu ceļu uz Virslīgu. Mums ir vai nu jāuzvar Nākotnes līgā, kas vairs nav atkarīgs tikai no mums pašiem – nepieciešams parocīgs rezultāts arī konkurentu mačā -, vai arī jāizcīna uzvara pārspēlēs. Iesim un cīnīsimies.”
“Tas ir mans kā kluba pārstāvja viedoklis, bet, ja tu atkārto to pašu jautājumu man jau kā LFF valdes loceklim, tad teikšu šādi,” norādīja Latkovskis. “Ideja par 12 komandām Virslīgā cirkulē jau ilgāku laiku. Tam ir plusi un ir mīnusi, bet, kā es to redzu šobrīd, šī ideja vēl ir ļoti zaļa.”
Vēl kategoriskāks bija “Super Nova” prezidents Jānis Engelis: “Ja man šo jautājumu uzdod kā kluba pārstāvim, tad es atbildu šādi: neesam saņēmuši nekādu citu oficiālu informāciju, tāpēc uzskatām, ka šeit nav vietas diskusijām. Reglamentā ir noteikts, ka nākamsezon ir 10 komandas Virslīgā, pēc tā arī vadāmies. Viss ir skaidri un gaiši uzrakstīts. Jābūt godīgiem, nu nevar šobrīd paplašināt Virslīgu, ja nākamnedēļ jau plānotas pārspēles. Par ko tad tās tiks spēlētas?”
“Kā LFF valdes loceklis savukārt varu apstiprināt, ka šādas runas esmu dzirdējis tikai baumu līmenī,” turpināja Engelis. “Ne valdē, ne citās sapulcēs ar klubiem vai Virslīgu šī ideja nav piedāvāta. Uzskatu, ka, ja šāds scenārijs tomēr piepildās, tad tas būs pilnīgi nepareizi. Nākamā LFF valdes sēde ir tikai novembra beigās, nekāda ārkārtas sēde nav sasaukta. Tad nu neredzu šeit variantus. Un jā, varu apliecināt, ka, ja starpsezonā LFF valdē šāds piedāvājums izskanēs, kategoriski balsošu pret. Arī tad, ja “Super Nova” paliks 10. vietā un izkritīs no Virslīgas, arī tad būšu 100% pret. Nu, par ko mēs runājam vispār? Reglaments ir jāievēro. Spēles noteikumiem jābūt skaidriem jau pirms spēles sākuma. Šajā gadījumā – varam runāt par Virslīgas paplašināšanos 2027. gadā, bet tad tas ir jānolemj un jādara klubiem zināms, visvēlākais, 2025. gada decembrī.”
“Esmu dzirdējis argumentu, ka, ja tiek nolemts par paplašināšanos 2027. gadā, tad klubi nebūs motivēti cīnīties 2026. gadā,” turpināja Engelis. “Es tam nepiekrītu. Vienmēr ir sportiskā interese tiekties uz augšu – ja tādas nav, tad ko mēs šeit vispār darām? Turklāt tāpat jau būtu cīņa par palikšanu Virslīgā. Ir dzirdēts variants, ka tādā gadījumā 10. vieta Virslīgā cīnītos pārspēlēs pret Nākotnes līgas trešo vietu, un nekas nebūtu garantēts.”
“To visu var runāt un darīt, bet ar ilgtermiņa plānošanu,” teica “Super Nova” kluba vadītājs. “Ja paplašina Virslīgu, tad ir arī jautājumu, kas notiek ar Nākotnes līgas komandu skaitu. Un, protams, vispirms vēlētos dzirdēt pamatotas un argumentētas atbildes uz jautājumu, kādēļ vispār šāds solis tiek veikts.”
“Riga Mariners” kluba prezidents Jurijs Pavlovskis norādīja, ka principiāli neiebilstu pret 12 klubiem Virslīgā: “Skatoties uz situāciju kopumā, tad saredzu vairākus plusus. Ja ir 12 komandas Virslīgā, tad sezonas otrajā pusē tās sadalās divos sešiniekos, kas īstenībā ir loģiska shēma Latvijas apstākļiem. Klubiem ir par dažām spēlēm mazāk, sezonu var sākt nedaudz vēlāk un nav jāspēlē tik daudz uz mākslīgajiem laukumiem. Sezonas otrajā pusē, kad komandas noslāņojušās, arī skatītājiem interesantāk, ja var biežāk redzēt “Riga”-RFS nekā “Riga”-“Mariners”, arī pašiem klubiem tas būtu vērtīgāk. Tā ka jēga šādai idejai ir.”
“Taču nav pareizi par to runāt 2026. g. sezonas sakarā,” uzsvēra “Mariners” vadība. “Jābūt sportiskajam principam. Komandai, kas ir pēdējā vietā Virslīgā, vienalga vai tā ir “Metta” vai “Super Nova”, jāizlido no Virslīgas. Ja “Mariners” paliek 3. vietā Nākotnes līgā, tad uz augšu netiek. Tas ir gluži vienkārši objektīvi. Ja es būtu LFF vadītājs, tad laicīgi pateiktu, ka, jā, no 2027. gada būs šāds reglaments ar līgas paplašināšanos. Tad visi zina noteikumus un var pēc tiem spēlēt.”
“Bet, ja Virslīga tiks paplašināta tagad, tad tas nebūs godīgi pret iesaistītajām komandām,” turpināja “Mariners” vadītājs. “Ja mēs janvārī zinātu, ka no Nākotnes līgas uz Virslīgu tiks divas komandas plus vēl viena spēlēs pārspēlēs, tad taču sezonai ir pavisam cits stāsts, pavisam cita komandas komplektācija.”
“Grobiņas” sporta direktors Andis Ādiņš atzina, ka šis temats kluba iekšienē ir apspriests, taču “Grobiņa” nevēlas par to izteikties publiski pirms sezonas beigām un sportisko intrigu atrisināšanas.
Savukārt “Metta” ģenerāldirektors Ģirts Mihelsons pauda atbalstu idejai par Virslīgas paplašināšanu līdz 12 komandām jau nākamajā sezonā: “Jā, es atbalstītu arī jau 2026. gadā. Skatoties uz citiem piemēriem ar pārejas gadiem, tad ir daudz risku – ar spēļu manipulēšanu un sastāva komplektāciju. Ja klubs zina, ka šosezon neizkritīs, tad var vienkārši nobumbulēt sezonu. Rodas augsts risks sarunātām spēlēm. Bet tagad visi klubi ir cīnījušies, mobilizējuši spēkus un pierādījuši sevi. Jā, lēmumu pieņems citi. Taču uzskatu, ka labākais laiks nolemt par Virslīgas paplašināšanos, ir tieši tad, kad sezona nospēlēta līdz galam. Dzirdam idejas pretiniekus, ka visam jābūt saplānotam uz priekšu. Atbildēšu: ja redzam, ka kaut kas nefunkcionē, tad nevajag gaidīt vairākus gadus, lai to labotu. Tā ir Latvijas futbola priekšrocība, ka mums ir iespējas reaģēt ātri un darboties aktīvi.”
“Svarīgi saprast, ka lēmumus par Latvijas futbola attīstību nevajag pieņemt, skatoties, kuram atsevišķam klubam tas ir izdevīgāk un kuram nē,” uzsvēra Mihelsons. “Tā skatās politikā, kur lēmumus pieņem pēc tā, kurai partijai tas ir izdevīgi. Tā arī esam nobrucinājuši savu valsti. Paskaidrotu, kā uz uz jautājumu par Virslīgas paplašināšanos vajadzētu skatīties. 12 klubi būtu būtisks un stratēģiski nozīmīgs lēmums Latvijas futbola attīstībai, viennozīmīgi nacionālās izlases interesēs.”
“Lai būtu spēcīga izlase, jārada atbilstoša vide vietējā futbolā. Mēs neesam valsts, kuras izlasē spēlē futbolisti no ārzemēm, lielākā daļa izlases futbolistu ir auguši Latvijas futbolā,” sacīja Mihelsons. “Un šo vidi varam veidot mēs paši, un te ir jāskatās plašāk, nevis tikai par Virslīgas klubu skaitu. Līdzīgai izspēles sistēmai jābūt arī Nākotnes līgā, arī tur 12 komandas, kas spēlē pēc tāda paša formāta, un jaunie futbolisti jau Nākotnes līgā spēlē pēc Virslīgas modeļa.”
“Kāpēc 12 komandas Virslīgā? Tas paplašinātu Latvijas spēlētāju loku. Nav slikti, ka mums ir leģionāru sistēma 8+3 šobrīd Virslīgā, jo tas veido lielāku konkurenci, bet tomēr jāpalielina vietējo spēlētāju iespējas,” turpināja “Mettas” ģenerālsekretārs. “Ja Virslīgā būs vairāk klubu, būs arī vairāk latviešu jauno futbolistu, jo labi zinām, ka klubiem ir dažādi mērķi un pieejas – bet, jo vairāk klubu, jo vairāk tādu, kas uzsvaru izdarīs uz jauniešu iespēlēšanu.”
Mihelsons arī piedāvāja argumentu, ka 12 komandu formātā rudenī Virslīgas futbolistiem būtu daudz spēcīgāks spēļu kalendārs, jo vadošais sešinieks spēlētu tikai savā starpā, un tas attiecīgi palīdzētu Virslīgas spēlētājiem tieši uz izlases spēlēm rudenī ieiet spēcīgā grafikā un labāk sagatavoties.
“Tāpēc nav jāskatās, kam tas tieši šobrīd būtu izdevīgāk, uz šo jautājumu jāskatās daudz plašāk. Ja būs plašāks un spēcīgāks vietējais čempionāts, tad arī nacionālajai izlasei būs lielākas iespējas pakāpties uz augšu,” sacīja Mihelsons.