Likumdošanas izmaiņas suņu uzvedības izvērtēšanā un to sekas
No nākamā gada 1. jūlija Latvijā plānots veikt būtiskas izmaiņas suņu bīstamības izvērtēšanas sistēmā. Likumprojektā paredzēts likvidēt līdzšinējo suņa bīstamības izvērtēšanas institūtu, kā arī noteikt, ka gadījumos, kad suns veicis smagu uzbrukumu cilvēkam, dzīvnieks tiks eitanazēts. Šie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā jau konceptuāli atbalstīti Saeimā un paredz būtiskas pārmaiņas gan dzīvnieku īpašnieku atbildībā, gan sabiedrības drošībā.
Kāpēc nepieciešamas izmaiņas?
Pašreizējā sistēma, kas paredz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izveidotām komisijām izvērtēt suņa bīstamību, tiek atzīta par neefektīvu un nepietiekami aizsargājošu sabiedrību. Zemkopības ministrija norāda, ka līdzšinējā kārtība nav efektīva, jo tā nesasniedz mērķi pasargāt sabiedrību un citus dzīvniekus no potenciāli bīstamiem suņiem. Bieži vien situācija tiek risināta tikai pēc tam, kad kaitējums jau nodarīts, turklāt esošais regulējums nepietiekami pievēršas īpašnieka izglītošanai par suņa apmācību un socializēšanu. Latvijas Veterinārārstu biedrība konceptuāli atbalsta izmaiņas, norādot, ka līdzšinējā sistēma ar sarkanās kaklasiksnas un uzpurņa noteikšanu nav pietiekami kontrolējama un efektīva. Tiek prognozēts, ka šīs izmaiņas ļaus PVD ietaupīt ievērojamu summu – aptuveni 165 690 eiro gadā – un fokusēties uz citiem uzraudzības aspektiem.
Būtiskās izmaiņas: Eitanāzija un īpašnieku atbildība
Galvenās izmaiņas paredz, ka suns, kurš nodarījis cilvēkam smagus miesas bojājumus vai izraisījis viņa nāvi, un kura īpašnieks ir sodīts saskaņā ar Krimināllikumu, tiks eitanazēts. Tas ir radikāls, bet nepieciešams solis, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. Vienlaikus tiks palielināta īpašnieku atbildība. Turpmāk uzbrukušā suņa īpašniekam vai turētājam būs obligāti jāiziet apmācība dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, kā arī jānodrošina sava suņa apmācība, personīgi piedaloties šajā procesā. Tāpat plānots vienādot sodus par nepareizu dzīvnieku pārvadāšanu gan sabiedriskajā, gan privātajā transportā. Lai gan likuma grozījumi vēl jāapstiprina galīgajā lasījumā Saeimā, paredzēts, ka tie stāsies spēkā no 2025. gada 1. jūlija.
Plašāks konteksts un sabiedrības iesaiste
Šie grozījumi notiek paralēli plašākām diskusijām par dzīvnieku statusu sabiedrībā. Neseni iniciatīvas aicinājumi paredz arī grozījumus Civillikumā, lai juridiski nostiprinātu, ka dzīvnieki nav manta, bet gan dzīvas, jutīgas būtnes. Tas apliecina tendenci uz lielāku atbildību un cieņpilnāku attieksmi pret dzīvniekiem. Lai gan likumdošanas izmaiņas ir svarīgas, iniciatīvas autori uzsver, ka nepieciešama arī ilgtermiņa sabiedrības izglītošana un domāšanas maiņa, lai veicinātu dziļāku izpratni un cieņu pret dzīvniekiem.