Neskaidrība par Krievijas sportistu atgriešanos bobslejā un skeletonā turpinās
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Ansis Zeltiņš otrdien, 6. novembrī, preses konferencē pauda bažas par turpmāko nenoteiktību attiecībā uz Krievijas sportistu iespējamo atgriešanos bobsleja un skeletona sacensībās. Šī situācija ir kļuvusi sarežģītāka pēc Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) paspārnē esošas institūcijas pieņemta lēmuma, kas radījis virkni jautājumu.
Federāciju lēmumu evolūcija un juridiskie aspekti
Lai gan sākotnēji septembrī notikušajā IBSF kongresā tika stingri noraidīta Krievijas sportistu atgriešanās, mēnesi vēlāk IBSF Apelācijas tribunāls izdarīja izmaiņas. Tas nolēma daļēji atcelt 2022. gadā pieņemto aizliegumu, atļaujot sportistiem, kuri atbilst Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām par neitralitāti, piedalīties IBSF organizētajās sacensībās. Tomēr, šis pats tribunāls noraidīja Krievijas Bobsleja federācijas lūgumu par nekavējošu visu sportistu dalības atļaušanu jebkurā IBSF sacensībā. Šīs pretrunīgās rīcības atstāj daudz neatbildētu jautājumu par turpmāko attīstību.
Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka IBSF, visticamāk, nevarēs pārsūdzēt šo spriedumu Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), jo tas būtu pretrunā ar federācijas pašu principiem, apstrīdot tās pārstāvju lēmumu. Tas nozīmē, ka IBSF būs jāizstrādā jauna iekšējā kārtība, lai noteiktu, kā un kad Krievijas sportisti varēs pretendēt uz neitrālā statusa piešķiršanu, ievērojot starptautiskos sporta standartus un SOK priekšrakstus. Precīzas vadlīnijas šim procesam vēl nav publiski zināmas, radot neziņu.
Latvijas pozīcija un praktiskie apsvērumi
Latvijas Bobsleja un skeletona federācija (LBSF) jau iepriekš, pirms IBSF kongresa, nosūtīja vēstuli visām dalībvalstīm, paužot savu stingro nostāju un argumentējot pret Krievijas sportistu atgriešanos. LBSF uzsvēra, ka jebkāda soda mīkstināšana radītu nevajadzīgus sarežģījumus gan juridiskajā, gan praktiskajā jomā. Viens no galvenajiem argumentiem ir saistīts ar valstu finansējumu – daudzas valdības neļauj saviem sportistiem piedalīties sacensībās kopā ar Krievijas pārstāvjiem, baidoties zaudēt valsts atbalstu. Tāpat ļoti svarīgi ir antidopinga jautājumi, īpaši ņemot vērā vēsturiskos dopinga skandālus, kā, piemēram, Soču dopinga lieta.
Turklāt tiek uzsvērts, ka Krievijas sportistu atgriešanās varētu radīt problēmas ar sportistu kvotām. Mazāku valstu sportisti varētu zaudēt iespēju kvalificēties sacensībām, kas būtu pretrunā ar sporta pamatprincipu – nodrošināt iespēju maksimāli plašam sportistu lokam piedalīties. Lai gan Latvija un citas valstis pauž stingru nostāju, globālā sporta sabiedrība joprojām meklē līdzsvaru starp principiem un praktiskajiem izaicinājumiem.
Nākotnes perspektīvas un 2026. gada olimpiskās spēles
Šobrīd nav skaidrs, kāda būs galīgā atbilde uz Krievijas sportistu dalības jautājumu, taču IBSF kongresa balsojums par priekšlikumu noraidīja viņu atgriešanos. Tas nozīmē, ka Krievijas bobslejisti un skeletonisti, visticamāk, nepiedalīsies arī 2026. gada Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs. Tomēr, ņemot vērā Apelācijas tribunāla lēmumu, pilnīga nenoteiktība saglabājas, un tiek gaidīts, kādas būs IBSF iekšējās regulācijas un interpretācijas.
Latvijas sporta sabiedrība, ko pārstāv LBSF, ir gandarīta par lēmumiem, kas atspoguļo nostāju par drošību un taisnīgumu sacensībās. Tomēr, dialogs un principiālā nostāja saglabājas, gaidot skaidrākus signālus no starptautiskajām federācijām par turpmāko rīcību un tās atbilstību starptautiskajiem sporta standartiem.