Mūziķis Reinis Žodžiks, viens no apvienības «Alejas» radošajiem spēkiem, Latvijas Radio raidījumā «Monopols» dalījās dziļākās atziņās par grupas unikālo radošo procesu. Viņš uzsvēra, ka «Aleju» būtība slēpjas spējā transformēt to, kas sākotnēji nav uzskatāms par mūziku, radot no tā jaunas skaņu pasaules. Šī radošā transformācija ir grupas «Alejas» DNS, ļaujot viņiem eksperimentēt un izcelties elektroniskās un eksperimentālās mūzikas vidē.
Radošais process: Sniega bumbas efekts un audiālas halucinācijas
Žodžiks atklāj, ka «Aleju» mūzikas radīšanā nav stingra algoritma vai mehānisma. Viņš to salīdzina ar «sniega bumbas efektu», kur dziesmas centrālais kodols – kāda doma vai ideja – pakāpeniski tiek apaudzēta ar tekstu un skaņām. Šis process prasa milzīgu pacietību un precizitāti, dažkārt pat robežojoties ar apsēstību, lai sasniegtu vēlamo, ideālo skanējumu. Mūziķis pat atklāj, ka dzirdot «audiālas halucinācijas» – skaņas, kas vēl nav radītas, bet kuras jūtamas kā «spoki» topošajā skaņdarbā. Viņa uzdevums tad ir šīs neiernošās skaņas noķert un atdarināt, cenšoties atkal radīt to sākotnējo sajūtu.
“Mūsu, «Alejas», gēnos ir ņemt to, kas nav mūzika, un radīt no tā mūziku, un otrādi,” grupas radošo procesu raksturo Žodžiks.
Diskusiju dzirksteles un sapņu profesija
Lai gan mūzikas radīšanas procesā Žodžiks atzīst lielo harmoniju starp grupas dalībniekiem, īpaši Kirila Ēča tekstu radīšanā, tomēr atklāj, ka vislielākās diskusijas un asas domu apmaiņas notiek tieši par mūziku. Šīs radošās «cīņas» acīmredzot ir nepieciešamas, lai sasniegtu «Aleju» raksturīgo, daudzslāņaino skanējumu. Interesanti, ka, neskatoties uz mūzikas pasaules panākumiem, Žodžika sapņu profesija, par ko viņš domā nomodā, ir tālbraucēja šoferis. Šis negaidītais hobijs vai sapnis varētu liecināt par vēlmi pēc brīvības, plašuma un jauniem horizontiem, kas, iespējams, arī atspoguļojas viņa mūzikā.
«Alejas»: Neakadēmiska pieeja un «Austras balvas» novērtējums
Grupa «Alejas», kuras sastāvā darbojas Reinis Žodžiks, Spāre Vītola un Kirils Ēcis, sevi nav ierindoja ne klasiskajos, ne arī strauji uzlecošo zvaigžņu stāstos. Viņu albums «Ardievu, ledus laikmet!» ir saņēmis «Austras balvu» kā mūzikas kritiķu un ekspertu vislabāk novērtētais ieraksts, kas apliecina grupas unikālo un oriģinālo pieeju. Grupas skanējums ir eklektisks, apvienojot popmūziku, elektroniku, hiphopu un brīvu eksperimentālu pieeju, radot daudzslāņainu un neprognozējamu skaņdarbu kopumu. Viņu mūzika ir digitāla, taču neatsakās no dzīvajiem instrumentiem, radot interesantu kontrapunktu starp elektronisko un cilvēcisko. Neskatoties uz radošo brīvību, Žodžiks uzsver, ka nav jābaidās no mākslīgā intelekta (MI), norādot, ka tas drīzāk ir rīks, kas var papildināt radošo procesu, nevis to aizstāt.
Radošās rotaļas un vizuālā identitāte
Grupa «Alejas» ne tikai rada mūziku, bet arī pievērš lielu uzmanību vizuālajai identitātei, videoklipiem un kopējam mākslinieciskajam baudījumam. Šī pieeja, kas apvieno mūziku ar laikmetīgo dzeju, vizuālajām mākslām un teātri, padara «Alejas» par daudzpusīgu māksliniecisku kolektīvu. Viņu albums «Ardievu, ledus laikmet!» ir piemērs rūpīgi veidotam mākslas darbam, kurā katra detaļa ir pārdomāta. Žodžiks min, ka katrs dalībnieks grupā ienes savu unikālo pieredzi un ietekmes, kas neapzināti veido oriģinalitāti, radot to «kļūdu», kas padara mūziku īpašu. Grupas panākumi un augošā klausītāju auditorija apliecina, ka šī neakadēmiskā un eksperimentālā pieeja ir ne tikai ilgtspējīga, bet arī ļoti pievilcīga.