Protests Daugavpilī: Stambulas konvencija un signāls Krievijai
Daugavpilī, Vienības laukumā, noticis protests pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, demonstrējot, ka arī Latgales reģionā ir cilvēki, kuri atbalsta eiropeiskās vērtības un nevēlas klusēt par vardarbības problēmām. Uz pasākumu pulcējās vairāki desmiti dalībnieku, galvenokārt jaunieši, kā arī kultūras darbinieki un ārvalstnieki. Protesta dalībnieki pauda nostāju, ka Latgalē ir nepieciešams pārtraukt klusēšanu par vardarbību, akcentējot, ka konvencija ir saistīta ar Latvijas izvēli starp Eiropas un Krievijas virzienu. Viens no galvenajiem saukļiem bija «Nekopēsim Krieviju!».
Šis protests Daugavpilī bija īpaši simbolisks, jo tā mērķis bija ne tikai paust nostāju pret Stambulas konvencijas denonsēšanu, bet arī parādīt, ka Daugavpils ir aktīva Latvijas daļa ar attīstītu protestu kultūru. Tā organizatori uzsvēra, ka pilsētas iedzīvotājiem ir svarīgi neklusēt par globāliem jautājumiem, kas skar Latviju un Eiropu. Kāda no protesta dalībniecēm, Amanda, atzina, ka, lai gan pati nav tieši saskārusies ar fizisku vardarbību, viņa ir dzirdējusi par morālo vardarbību un nevēlas, lai Latvija sper soli atpakaļ.
Eiropas Virziens un Vardarbības Izskaušana
Pasākuma dalībnieki skandēja saukļus, kas aicināja Daugavpilij «skatīties uz Eiropu, nevis uz Krieviju», un uzsvēra, ka «sieviešu sišana nav mūsu vērtība». Tika pausta cerība, ka arī nākamie Saeimas sasaukumi neizstāsies no Stambulas konvencijas. Vairāki dalībnieki minēja savu nākotnes atvašu labklājību kā galveno argumentu konvencijas nepieciešamībai, uzsverot, ka valstij ir jābūt drošai arī bērniem.
Protesta organizatori, tostarp 16 gadus vecais Vitālijs Meinerts, pauda, ka ir būtiski parādīt, ka Daugavpils ir daļa no Latvijas un ka tur ir attīstīta protestu kultūra. Meinerts norādīja, ka Daugavpiliešiem reizēm piemīt tendence uzskatīt, ka globāli jautājumi viņus neskar, taču šis protests bija apliecinājums pretējam. Viņam personīgi šis jautājums ir tuvs, jo kāds viņa ģimenes loceklis ir cietis no vardarbības, un viņam ir žēl, ka politiķi savas ambīcijas liek pāri svarīgiem sabiedrības jautājumiem.
Sabiedrības Polarizācija un Stambulas Konvencija
Lai gan Daugavpilī notikušais protests bija nozīmīgs solis virzienā uz eiropeiskām vērtībām, atseviķi aptaujātie Daugavpils iedzīvotāji norādīja uz sabiedrības polarizāciju šajā jautājumā. Vitālijs Kapustins atzina, ka Daugavpilī šobrīd vairākums ir pret konvenciju, jo tā bieži tiek saistīta ar «dženderismu», pret ko sabiedrība ir noskaņota negatīvi. Viņš uzsvēra, ka šī problēma ir ļoti aktuāla Daugavpilī, sevišķi jauniešiem, kuri domā par nākotni.
Šis Daugavpils incidents atspoguļo plašāku diskusiju Latvijā par Stambulas konvenciju. Neskatoties uz to, ka valsts ir sākusi izstāšanās procesu, sabiedrībā ir spēcīgas balsis, kas aicina neatsakāties no konvencijas, uzsverot tās nozīmi cīņā pret vardarbību un cilvēktiesību aizstāvībā. Salīdzinājumam, Rīgā notikušajā protestā piedalījās aptuveni 10 000 cilvēku, bet citās pilsētās, piemēram, Cēsīs un Liepājā, protestēja ap 50-600 dalībnieku.
Stambulas Konvencijas Līdzšinējā Ceļš Latvijā
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, jeb Stambulas konvencija, stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Tā paredz dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku, lai aizsargātu sievietes no dažādām vardarbības formām un visus sabiedrības locekļus no vardarbības ģimenē. Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt cietušajiem palīdzību, krīzes centrus, diennakts krīzes tālruņus un atbalsta centrus. Neskatoties uz to, ka Valsts prezidents iepriekš atdeva likumu par konvencijas denonsēšanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Saeima to nodeva Ārlietu komisijai ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu gadu, kas nozīmē, ka jautājums būs jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam. Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju iebilst pret izstāšanos, baidoties, ka tas mazinās cietušo aizstāvību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu.