Nupat jau 31. reizi norisinājās vērienīgais pasaules mūzikas forums “Womex“, kurā 20. reizi piedalījās arī Latvija, Somijas pilsētā Tamperē prezentējot labāko un jaunāko, kas nu mums ir pasaules, tautas un etnomūzikas ārēs. Labāko un jaunāko kategorijā bija arī divas dziesmu izlases – īpaši dalībai “Womex” izdotā “Native Music 20” un katru pārgadu iznākošā “Sviests”, kas nu jau sasniegusi kārtas skaitli 11.
Abu kompilāciju uzdevums ir reizē atšķirīgs un līdzīgs. “Native Music” pirms Latvijas delegācijas došanās uz “Womex” izdeva nacionālā ierakstu kompānija “SKANi”, piedāvājot ieskatu dažādas stilistikas tradicionālajā, tautas un pasaules mūzikā, bet “Sviestu” kūrē kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, apkopojot īpaši šai izlasei tapušus tautas un etnomūzikas jaundarbus.
Šoreiz veikalu plauktos nonākuši abi kompaktdiski, kuru saturs, protams, noklausāms arī straumēšanā, tāpēc vērts publiski ielūkoties abos. “Native Music 20” dziesmas no pēdējā gada laikā izdotajiem žanra ierakstiem apkopojusi un plūstošā secībā salikusi etnomuzikoloģe Lauma Bērza, kura zināma arī kā bijusī “Tautumeitu” dalībniece un turpina aktīvu muzikālo darbību jau eksperimentālākā virzienā. To, starp citu, var dzirdēt Jura un Dainas Zalānu apkopotajā etnomūzikas jaundarbu izlasē “Sviests 11”, kas noslēdzas tieši ar Laumas neparasto latviešu un zviedru tautas danču apvienojumu “The Fine Line” solo vijoles izpildījumā.
Lasiet arī
Tas ir neordinārākais skaņdarbs izlasē, kas ierasti bijusi vēl daudzšķautņaināka un izaicinošāka. Šoreiz gadījies otrādi – vairāk dažādības var atrast tieši “Native Music 20”, kur dzirdam gan tipisku folkmūziku un danču mūziku, gan a cappella dziedājumus, gan skarbāku etnomūziku, gan džeza elementus un pat folkpanka izpausmes. Aizsākas tā ar daudzbalsīgu dziedājumu “Tumsīnā, vakarā” par godu faktam, ka tieši “The Baltic Sisters” šogad pārstāvēja Latviju forumā “Womex”, kļūstot vien par piekto mūsu mākslinieku apvienību, kam izdevies izturēt “showcase” jeb “vitrīnas” koncertu žūrijas izvērtēšanas procesu.
Tiesa, tikai par Latvijas grupu to nekādi nevar uzskatīt, esam vien skaitliskā vairākumā – divas no četrām “Baltijas māsām” ir Vineta Romāne un Liene Skrebinska, kura spēlē arī kokli. Vēl šajā tautas mūzikas supergrupā darbojas lietuviete Laurita Peleņūte un igauniete Mariona Selgalla. Visas četras dāmas ir konkrētajā žanrā jau zināmas personības. Vineta ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” un mūsdienu tautas mūzikas grupas “Laiksne” dalībniece, bet Liene dzied un muzicē apvienībās “Bille” un “Sabia”. Pie dziedājumu sadaļas izlasē pieskaitāmas arī folkloras kopas “Vilkači” jestrās “Ķezbieres”.
Lasiet arī
Liriski melanholiskākās noskaņās “Native Music 20” klausītājus aizved jau minētais trio “Bille”, uz skaņdarba “Saule lēca” beigu pusi gan piedāvājot jau dančiem atbilstošu dzīvelīgumu, izjustais kontrabasista Staņislava Judina un “Tautumeitas” Asnates Rancānes duets, kam briest jauns albums, un folkroka grupa “Kaligo”, kura Līgo dziesmā par Jānīti iepinusi arī rokģitāras solo. Šoreiz bez metāla ģitārrifiem iztiek “Skyforger“, kas arī bez tiem spēj izklausīties pēc paskarbas etnomūzikas kopas, bet folkpankroka dauzonībā izlases beigās aizved apvienība “Grēcīgie partizāni”.
Netrūkst arī mūsdienīgāku un eksperimentālāku tautas mūzikas izpausmju, ko piedāvā kā “Tautumeitas” ar savu “Eirovīzijas” dziesmu konkursa hitu “Bur man laimi”, tā “Jauno Jāņu orķestris” un jaunās mūziķu paaudzes apvienības “Kalnejas” un “Sun Horse”. Etnodžezīgākā virzienā vilina šogad debijas albumu izdevušais latgaļu ansamblis “Bruoli i Muosys”, kā arī ar lībiskajiem dziedājumiem projektā “Kuolm randõ” jeb “Trīs krasti” aizrāvusies Elīna Ose.
Nopietnību ar pamatīgu enerģijas devu pašķaida jancīgās “Ogas” ar dziesmu par Pēterīti (kas izlasē, protams, seko dziesmai par Jānīti) un Katrīna Dinamīts, atvainojos, Dimanta ar Ūsiņam veltītu skaņdarbu (kas drīzāk stilistiski seko dziesmai par Pēterīti). Odziņas uz kūkas šoreiz ir cittautu folkloras ienākšana mūsu tautas mūzikā dūdu un bungu grupas “Auļi” sadarbībā ar ganiešu dziedātāju Abianu, kas ir priekšvēstnesis otrajam starptautiskajam “Senču balsu” projektam, un Emiļa Melngaiļa ebreju mūzikas vākumam veltītā projekta “Black Rooster Kapelye” dziedājumā ne gluži par melno gaili, bet par zeltaino pāvu gan.
Spožas pāva spalvas no dažādu kultūru ietekmes ir arī viens no “Sviesta 11” lieltrumpjiem. Vispārliecinošāk tas dzirdams Jēkaba Nīmaņa “festivālbenda” sadarbībā ar vīru kori “Gaudeamus” ukraiņu tautas dziesmā “Bula v bat’ka parova mashyna”, kuras dziļā morāle esot par mūziķa nozīmīgo lomu sabiedrībā. Ne mazāk jautrs etnokičs ir “Bārtas čāngo”, ko izpilda seno mūziku mīlošais ansamblis “Trakula”. Ungāru danču mūzika te veikli savīta kopā ar latviešu tautasdziesmu, ļaujot pasmaidīt par bezgalīgajām pasaules mūzikas žanra iespējām. Un tad jau ir arī minēto “Saucēju” vasarīgi skanīgā sadziedāšanās mežā ar portugāļu dziedātāju Karlošu Nortonu kopdziesmā “Rāmi Terra”.
Vēl viens jaunā “Sviesta” kūluma trumpis ir pirms 20 gadiem izdotās pirmās izlases veterānu dalība tajā. Vieniem no veterāniem pat atvēlēts gods atklāt 11. laidienu – atkal kopā sanākušie “Rīsa zvejnieki” izpilda indie folka stilistikai pietuvinātu Ilzes Gruntes dziesmu ar tautasdziesmas vārdiem “Visi ceļi guniem pilni”, kuru izdzied Anta Eņģele un Zane Šmite. Pie nosacītas indie kategorijas varētu pieskaitīt arī mūsdienīgi domājošo Latgales folkloras kopu “Upīte”, kas piedāvā vienu no amizantākajiem skaņdarbiem izlasē – “Gonu reps”. Ko tur piebilst – tieši tas arī tas ir.
No pārējā kopuma atšķirīga ir saistībā ar izlasi “Native Music 20” jau pieminētā apvienība “Sun Horse”, kas meklē interesantus veidus, kā tautasdziesmas pasniegt caur eksperimentālās elektronikas prizmu. Jaunajai dziedātājai un arī “Saucēju” dalībniecei Eli Ellerei mednieku pasaulei veltītajā “Medību taurē” talkā nāk Latvijā dzīvojošais singapūriešu izcelsmes amerikāņu elektroakustiskās mūzikas meistars Džekins Pousons. Atšķirīga ir arī Latvītes Cirses nodeva kokļu spēles kultūrai, ar elektriskā un akustiskā instrumenta palīdzību izpildot netipisku tautas melodiju “Malti gāju”.
Ja jau par kokli, tad pārsteigums “Sviestā 11” ir ģitārista Reiņa Jaunā kompozicionālā debija ar šo instrumentu skaņdarbā “Vest”, kas gan tāpat – vismaz daļēji – izklausās kā ar ģitāru iespēlēts. Instrumentālu skaņdarbu kopējā sviesta kublā iemetuši arī Ērika Zepa un Julgī Staltes pārstāvētie TKP – līganāku versiju par danču hitu “Eņģelītis”, kā arī tradicionālo instrumentu vācēji un lietā licēji “Skaņumājas muzikanti” ar lēnāko fokstrotu, kādu līdz šim būsiet dzirdējuši.
Krietni jestrāku šā stila piedāvājumu pasniedz un ķēkšām velta Latvijas Universitātes deju folkloras kopas “Dandari” muzikanti, izspēlējot arī attiecīgu runāto ievadetīdi. Joku “Sviestā 11” netrūkst. Lielākais no tiem ir radoši nekārtīgo stilistiku pārstāvošā “Aptiekas bēru ansambļa” lecam-un-līdzi-bļaujam muzikālais gabals “Bizīt’ matos”, kas veltīts pārdomām par dzīves nogali. Par to reflektē vēl vieni “Sviesta” izlašu veterāni – grupa “Sventava”, kuras ziņģēm raksturīgi “cajun” stila akcenti no aizokeāna dienvidštatiem.
Ja vēl par veterāniem, tad amizantā veidā pie tādiem jāpieskaita arī Rīgas Skolēnu pils folkloras kopa “Kokle”, lai gan tās sastāvs, protams, turpina mainīties. “Migla, migla, liela rasa” dīvainā kārtā viņiem vēl nebija uztapusi ieraksta veidolā. Nu šis pārpratums jau ir vēstures fakts. Par kumeliņiem “Sviestā 11” tiek dziedāts vēl vienā jaunā mūsu tautas mūzikas standarta “Tumša nakte, zaļa zāle” versijā, ko šoreiz piedāvā Ilze Rijniece ar draugiem. Uzsvars šeit likts uz Samantas Cerukas spēlēto koncertkokli, taču šis aranžējums šķiet vai nu vēl mazliet nenostrādāts, vai jau par daudz nostrādāts.
Liegi lirisko tautas mūzikas galu pārstāv arī jau minētais meiteņu trio “Bille” ar latgalisko “Tymseņš guoja”, nikelharpu spēlējošā skanīgās balss īpašniece Adriāna Marta Gotlube un ēteriskā grupa “Rāmi riti”, kuras skanisko kodolu veido Ineses Kozuliņas balss un Latvijā dzīvojošā austrālieša Ivara Štubja ģitārspēle. Arī “Sviesta” izlases dizainu nu jau tradicionāli veidojis vēl viens mūsu austrālietis – Džeremijs Smīds. Ja jums šķiet, kas tur tik īpašs – smuks tautiskais raksts uz vāka, nolieciet galvu pa kreisi.
Tāda, lūk, mūsdienu tautas mūzikas dubultdeva, kurā smelties i vēl nedzirdētas skaniskās nianses, i galu galā veselīgu patriotismu pirms valsts un arī citiem svētkiem.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit