ES ārlietu vadītāja aicina ievērot starptautiskās tiesības attiecībā uz ASV uzbrukumiem kuģiem
Santa Marta, Kolumbijā – Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallas ir uzsvērusi nepieciešamību stingri ievērot starptautisko tiesību principus, reaģējot uz ASV veiktajiem uzbrukumiem kuģiem, kas tiek turēti aizdomās par narkotiku kontrabandu. Šie izteikumi tika pausti ceturtajā Latīņamerikas un Karību valstu kopienas (CELAC) un Eiropas Savienības samitā, kas risinās Kolumbijā.
Daudzpusēja sanāksme un spriedzes attaisnojums
Sanāksmē, kurā pulcējušies līderi no Eiropas, Latīņamerikas un Karību reģiona, tiek meklēti veidi, kā stiprināt savstaršējas attiecības, it īpaši ņemot vērā domstarpības Rietumu puslodē saistībā ar ASV militārajām operācijām. Tomēr paša samita nozīmīgums ir apšaubīts, jo tajā nepiedalās augstākā līmeņa politiķi, piemēram, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Šāds zemu pārstāvības līmenis varētu mazināt sanāksmes ietekmi uz globālajiem notikumiem.
Kallas nostāja un starptautiskās tiesības
Kaja Kallas, ierodoties Kolumbijā, skaidri norādīja ES nostāju: “Mēs atbalstām starptautisko tiesību ievērošanu. Tas nozīmē, ka spēka lietošana ir attaisnojama tikai pašaizsardzības nolūkos vai saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.” Šis paziņojums skaidri nostāda ES pozīciju pret vienpusējām militārām akcijām, kas varētu pārkāpt suverēnu valstu tiesības un starptautiskās normas. Viņa uzsvēra, ka šādi uzbrukumi, ja nav pienācīgi pamatoti ar starptautiskām tiesībām, rada nopietnas bažas un var destabilizēt reģionu.
Meksikas suverenitātes aizstāvība un traģiskie upuri
Meksikas ārlietu ministrs Huans Ramons de la Fuente pauda savas valsts stingro nostāju, kas vērsta uz “tautu suverenitātes un paštaisīšanas cieņu.” Meksika uzsver, ka suverenitāte ir neaizskarama vērtība, un uzbrukumi, kas rada upurus, ir pilnīgi nepieņemami. Bažas pastiprina ziņas par to, ka kopš septembra ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ir ziņojis par vismaz 14 uzbrukumiem kuģiem pie Venecuēlas krastiem un Klusā okeāna austrumu daļā. Šo uzbrukumu rezultātā, kā apgalvo avoti, dzīvību zaudējuši 69 cilvēki. Kolumbijas prezidents Gustavo Petro šīs nāves gadījumus nosaucis par “nelegālām eksekūcijām” un identificējis vismaz vienu no upuriem kā Kolumbijas pilsoni. Viens no diviem zināmajiem uzbrukumu izdzīvojušajiem arī ir kolumbietis, kas vēl vairāk saasina situāciju un pieprasa starptautisku izmeklēšanu.
Aicinājums mazināt spriedzi Karību jūrā
Nīderlandes premjerministrs Diks Skofs pievienojās aicinājumam atjaunot mieru Karību jūrā, mudinot līderus strādāt pie spriedzes mazināšanas. Viņš uzsvēra, ka stabilitāte un sadarbība ir būtiska, lai risinātu kopīgās problēzes, nevis radītu jaunas krīzes. Šis aicinājums nāk laikā, kad reģionā ir jūtama pastiprināta militārā aktivitāte, kas rada bažas gan par drošību, gan par starptautisko tiesību ievērošanu.