Izraēlas cīņa pret kaujinieku grupējumu “Hizbollah” Libānā un “Hamās” Gazas joslā ne tuvu nav beigusies, pirmdien Izraēlas parlamentam paziņoja premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Netanjahu sacīja, ka abi grupējumi pārbruņojas un nav atteikušies no sava mērķa iznīcināt Izraēlu, ziņoja premjera birojs.
Izraēla ir apņēmusies ar “dzelzs dūri” īstenot pamiera vienošanās ar šiem grupējumiem, sacīja Netanjahu.
Libānā daudzi baidās no jaunas konflikta eskalācijas starp Izraēlu un šiītu kaujinieku grupējumu “Hizbollah”.
Lai gan pamiers starp abām pusēm pastāv jau apmēram gadu, Izraēla apsūdz “Hizbollah” par pārbruņošanos un ir gandrīz katru dienu devusi triecienus šī grupējuma mērķiem Libānā.
Izraēla ar ASV atbalstu cenšas panākt “Hizbollah” atbruņošanos, un ASV sūtnis Toms Baraks ir brīdinājis par tālākiem pasākumiem, ja grupējums nepakļausies šai prasībai.
Netanjahu sacīja, ka militārais spiediens uz “Hamās”, tai skaitā ofensīva Gazas pilsētā, un ASV diplomātiskais spiediens “Hamās” izolēšanai bija galvenie faktori, kas nodrošināja visu dzīvo ķīlnieku atbrīvošanu un gandrīz visu mirušo ķīlnieku līķu atdošanu.
Kritiķi, tai skaitā ķīlnieku radinieki, gan uzskata, ka vienošanos Gazas joslā bija iespējams panākt agrāk, potenciāli izglābjot vairāk cilvēku dzīvību.
Saskaņā ar ASV ierosināto vienošanos līdz šim ir atbrīvoti visi 20 vēl dzīvie ķīlnieki un ir atdoti 24 ķīlnieku līķi. Četru ķīlnieku līķu atrašanās vieta vēl nav zināma.
Izraēlas parlaments pirmajā lasījumā pieņem likumprojektu par nāvessodu teroristiem
Izraēlas parlaments pirmdien pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz iespējamu nāvessodu teroristiem.
Attiecīgs kriminālkodeksa grozījums, kuru pieprasīja nacionālās drošības ministrs Itamars Ben Gvirs un apstiprināja Nacionālās drošības komiteja, tika pieņemts ar 39 balsīm par un 16 pret.
Tas jāpieņem arī otrajā un trešajā lasījumā, pirms tas kļūs par likumu.
Balsojums notika, kamēr ir spēkā pamiers ar kaujinieku grupējumu “Hamās” Gazas joslā.
Lai gan Izraēlā pastāv nāvesods par dažiem noziegumiem, tas faktiski netiek piemērots. Nacistiskā holokausta īstenotājs Ādolfs Eihmans 1962. gadā kļuva par pēdējo cilvēku, kas Izraēlā sodīts ar nāvi.
Ben Gvirs bija draudējis ar savas partijas “Jūdu vara” aiziešanu no valdošās koalīcijas, ja netiks rīkots balsojums par šo lkumu.
“Tā mērķis ir izbeigt terorismu pašā saknē un radīt smagu atbaidīšanas līdzekli,” teikts drošības komitejas paziņojumā, kas ietver paskaidrojošu piezīmi pie šī likumprojekta.
“Tiek ierosināts, ka teroristam, kas notiesāts par slepkavību, kuru motivējis rasisms vai naids pret sabiedribu, un apstākļos, kad šis akts ir izdarīts ar nolūku kaitēt Izraēlas valstij, tiks piespriests obligāts nāvessods,” teikts paziņojumā.
Domājams, ka nāvessods attieksies uz palestīniešiem, kas atzīti par vainīgiem nāvējošos uzbrukumos izraēliešiem.
“Hamās” paziņoja, ka ierosinātais likums “iemieso nelikumīgās cionistu okupācijas neglīto fašistisko seju un ir kliedzošs starptautisko tiesību pārkāpums”.
Palestīniešu pašpārvaldes Ārlietu ministrija paziņoja, ka ierosinātais likums ir “eskalējoša izraēliešu ekstrēmisma un noziedzības pret palestīniešu tautu jauna forma”.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit