Patriotiskā gaisotnē aizvadīts uzveduma “Indulis un Ārija. Dzirnām 40” ģenerālmēģinājums
Šogad deju skola “Dzirnas”, ko vada Agra Daņiļeviča, atzīmē savu 40. jubileju, un par godu šim notikumam ir radīts iespaidīgs muzikāls deju uzvedums “Indulis un Ārija. Dzirnām 40”. Šis vērienīgais projekts, kas vieno Raiņa 160. gadadienu un “Dzirnu” 40 gadu jubileju, piedzīvoja savu ģenerālmēģinājumu patriotiskā un emocionālā gaisotnē 2025. gada 10. novembrī. Divas pirmizrādes skatītājus gaidīs jau šodien, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, “Xiaomi Arēnā” plkst. 13:00 un 19:00.
Vērienīgā uzveduma tapšana
Uzvedums ir tapis kā sadarbības projekts, kurā apvienotas horeogrāfija, dzīvā mūzika, Raiņa lugas tēli, vizuālā māksla un video scenogrāfija. Par uzveduma horeogrāfu un inscenētāju ir rūpējies Agris Daņiļevičs, kurš ir arī “Dzirnu” dibinātājs un vadītājs. Viņa vīziju papildina režisors Intars Rešetins-Pētersons, kurš ir arī zemessargs, uzsverot iestudējuma aktualitāti mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā. Režisors atklāj, ka ideja par “Induli un Āriju” viņā mājojusi jau vairāk nekā septiņus gadus, sākotnēji iecerot to īstenot Dailes teātra simtgades ietvaros. Viņš ir gandarīts, ka šī iecere beidzot tiek realizēta sadarbībā ar “Dzirnām”, dāvājot tautai nepieciešamo kopības sajūtu.
Muzikālo pusi nodrošinās “Sinfonietta Rīga” un jauniešu koris “BALSIS”, bet oriģinālmūziku radījis komponists Valters Pūce. Skatuvi piepildīs vairāk nekā 600 dejotāji – gan esošie un bijušie “Dzirnu” audzēkņi, gan viņu vecāki, draugi un citu deju kolektīvu dalībnieki. Iestudējumā piedalās arī horeogrāfi, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, video māksliniece Ineta Sipunova un kostīmu māksliniece Jana Čivžele.
Raiņa “Indulis un Ārija” mūsdienu interpretācijā
Šis uzvedums ir ne tikai svētki deju skolai, bet arī dziļš pārdomu brīdis par Latvijas tautas identitāti, vērtībām un nākotni. Rainis, latviešu dzejas un drāmas klasiķis, savās lugās bieži vien uzdod vairāk jautājumu nekā sniedz atbildes, aicinot skatītāju pašam meklēt patiesību un veikt dziļākus pārdomas. Horeogrāfs Agris Daņiļevičs atzīst: “Rainis uzdod vairāk jautājumu nekā sniedz atbildes, viņš nedodas tik viegli rokās. Skartie jautājumu – joprojām aktuāli.” Uzvedums caur dejas valodu atklāj Raiņa romantiskās traģēdijas tēlus, vērtības kā brīvība, mīlestība, drosme un vienotība, kas ir mūžam aktuālas.
Vizuāli iespaidīgas ainas, sākot no Baltā Brieža parādīšanās līdz pat Svētā Oša rituālam, izvērš Induļa iekšējo cīņu starp brīvību un pienākumu. Arēnas mēroga projekcijas un gaismu partitūra padara šo klasisko stāstu par dzīvu un mūsdienīgu notikumu. Skatītājiem tiek piedāvāta emocionāla un pacilājoša kopības pieredze, kas vienlaikus skar literatūru, vēsturi un pilsonisko līdzdalību, mudinot jauniešus aizdomāties par savu identitāti un atbildību.
Lāčplēša diena un patriotisms
Uzveduma pirmizrādes notiek 11. novembrī, Lāčplēša dienā, kas ir īpaši nozīmīgs datums Latvijas vēsturē, pieminot brīvības cīņās kritušos karavīrus un godinot viņu varonību. Šī diena simbolizē uzvaru par Bermonta karaspēku 1919. gadā un tautas vienotību savas valsts aizstāvībā. Režisors Intars Rešetins-Pētersons uzsver, ka pašreizējā laikā, kad pasaulē valda karš, ir īpaši svarīgi runāt par tēmām, kas saistītas ar patriotismu, vienotību un valsts neatkarības vērtību. Viņš cer, ka izrāde spēs iedvesmot skatītājus ar pārliecību, ka “mēs, maza cilts, būsim lieli tik, cik mūsu griba”, atsaucoties uz Raiņa vārdiem. Uzveduma veidotāji vēlas Latvijai “Dzirnu” dzimšanas dienā uzdāvināt patriotisku stāstu, kas runā par nāciju, likteni un senčiem, un ir aktuāls arī šodienas ģeopolitiskajā situācijā. Viņi uzsver, ka pāri visam šajā dejas piedzīvojumā stāv cilvēkmīlestība, aicinot vienam otru vairāk iemīlēt.
Ģenerālmēģinājums noritēja patriotiskā noskaņā, un šī uzveduma pirmizrādes Lāčplēša dienā ir ne tikai mākslas baudījums, bet arī aicinājums vienoties Latvijas vēsturiskajās vērtībās un nākotnes stiprināšanā.