Ievads: Vēsturiska Indigēno Kopienu Dalība COP30 Konferencē Brazīlijā
Brazīlijas Amazonē, Belēmas pilsētā, atklātā Apvienoto Nāciju organizācijas klimata konference COP30 vēsta par jaunu ēru, kurā indigēnās kopienas ieņem savu pelnīto vietu pasaules diskusijās par klimata krīzi. Ar rekordlielu 3000 delegātu līdzdalību, šī konference ir ne tikai svarīgs notikums klimata politikas veidotājiem, bet arī dziļi simbolisks brīdis, uzsverot to cilvēku balsis, kuri visvairāk ir saistīti ar dabu un visvairāk cieš no tās degradācijas.
Iniciatīvas Indigēno Balsu Pastiprināšanai
Brazīlijas valdība ir pielikusi ievērojamas pūles, lai nodrošinātu plašu un nozīmīgu indigēno pārstāvju klātbūtni COP30. Aptuveni 1000 indigēno pārstāvju tieši piedalīsies oficiālajās sarunās Zilajā zonā, kur notiek starpvalstu delegāciju oficiālās diskusijas. Savukārt vēl 2000 delegātu ieņems savu vietu Zaļajā zonā, kas ir plašāka platforma pilsoniskajai sabiedrībai, jauniešu grupām, aktīvistiem un plašākai publikai. Šāda pieeja garantē, ka tradīcijām bagātais indigēno tērpu krāšņums nebūs tikai dekorācija starp uzvalkiem un kaklasaite, bet kļūs par neatņemamu daļu no diskusijām par mūsu kopīgās planētas nākotni.
Indigēno Zināšanas un Pieredze: Atslēga Klimata Krīzes Risināšanā
Zinātnieki arvien vairāk atzīst, ka indigēnās kopienas un viņu tradicionālās teritorijas ir neatsverami faktori vides aizsardzībā un cīņā pret globālo sasilšanu. Kā norāda Brazīlijas Indigēno tautu ministre Sônia Guajajara, “Mēs runājam par risinājumiem klimata krīzes mazināšanai, un ir pierādīts, ka tieši indigēnās teritorijas un tautas saglabā vislielāko bioloģisko daudzveidību un mežus. Viņi sniedz ļoti nozīmīgu ieguldījumu klimata līdzsvarā ar savu dzīvesveidu. Tāpēc nav iespējams domāt par risinājumiem, neņemot vērā tos, kas aizsargā (vides) un kuri jau tieši cieš no klimata krīzes.” Šī atziņa ir īpaši svarīga, jo šī gada konference notiek Amazonē – pasaules plaušās –, sniedzot unikālu iespēju izcelt šo kritisko lomu.
Pasaules Klases Finansējums un Inovatīvi Projektu
Brazīlijas galvenā iniciatīva COP30 ir “Tropical Forest Forever Facility” (TFFF) izveide – fonds, kura mērķis ir aizsargāt esošos tropu mežus. TFFF paredz ievērojamu finansējumu, no kura 20% tiks novirzīti tieši indigēnajām kopienām. Plānotais kopējais ieguldījums ir 125 miljardi dolāru (aptuveni 108 miljardi eiro), no kuriem lielākā daļa, 100 miljardi dolāru (86,5 miljardi eiro), plānoti no privātajiem investoriem, bet atlikusī daļa – no valdību un filantropiskajām organizācijām. Norvēģija jau ir apliecinājusi savu atbalstu, piešķirot 3 miljardus dolāru (2,6 miljardus eiro).
“Tautu Aplis” un “Biodaudzveidības Telpa”: Dialoga Platformas
Kā nozīmīga Zaļās zonas daļa ir izveidots “Tautu Aplis” (Peoples’ Circle Pavilion). Šo iniciatīvu, ko vada Sônia Guajajara kopā ar Starptautisko tradicionālo kopienu, afro-descendentu un ģimenes lauksaimniecības komisiju, koordinē Brazīlijas Rasu līdztiesības ministre Anielle Franco. “Tautu Aplis” kalpo kā platforma, kurā indigēnās kopienas un citas vides aizsardzībā iesaistītās grupas var dalīties savā pieredzē cīņā pret klimata pārmaiņām. Papildus tam, Nacionālā indigēno tautu fonds (FUNAI) ir izveidojis “Biodaudzveidības Telpu”, kurā indigēnie ražotāji var ne tikai demonstrēt, bet arī pārdot savus produktus, veicinot vietējo ekonomiku un saglabājot kultūras mantojumu. FUNAI arī organizē filmu festivālu “Zemes Eki” (Echoes of the Earth Film Festival), kurā izrādītas vairāk nekā 30 filmas, kas veltītas tieši indigēnajām kopienām.
“Kuntari Katu”: Sagatavošana Klimata Sarunām
Lai pilnvērtīgi sagatavotu indigēnos līderus starptautiskajām klimata sarunām, Brazīlija izstrādāja apmācību programmu “Kuntari Katu”, kas Nhengatú valodā nozīmē “tas, kurš runā (tautas vārdā un tās labā)”. Šī programma ietvēra valodu kursus un pasākumu sēriju, kas informēja indigēnās kopienas par klimata konferences struktūru un darba metodēm. Kā uzsvēra Amazonijas vides izpētes institūta (IPAM) izpilddirektors André Guimarães, “Pilsoniskās sabiedrības un citu cilvēku klātbūtne ir būtiska, jo šīs grupas ir fundamentālas klimata un dabas resursu saglabāšanā, un tajā pašā laikā tās ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, jo tās ir tieši atkarīgas no dabas – upēm, zvejniecības, lietus cikliem – lai uzturētu savas kultūras un dzīves kvalitāti.”
Indigēno Zemju Nozīme Vides Saglabāšanā
Dati nepārprotami apliecina, ka indigēnās teritorijas ir viens no efektīvākajiem instrumentiem vides saglabāšanā. Brazīlijā indigēnās zemes aptver aptuveni 105 miljonus hektāru jeb 13,8% no valsts teritorijas, un tās tieši veicina vides saglabāšanu. 2024. gadā šajos reģionos tika reģistrēti tikai 1,3% no kopējās valsts izciršanas. Šo aizsardzību eksperti skaidro ar ilgtspējīgu attiecību, kāda pastāv starp indigēnajām tautām un vidi, kas kalpo kā drošības tīkls ekosistēmām. Kopš 2023. gada, kad prezidents Lula da Silva uzsāka savu pašreizējo pilnvaru termiņu, federālā valdība ir atzinusi 16 jaunas indigēnās teritorijas. Indigēno tautu ministrijas izveide, kas bija viena no Lulas priekšvēlēšanu solījumiem, iezīmēja institucionālu pavērsienu, un Sônia Guajajara tika iecelta par tās vadītāju, atzīstot viņas ilggadējo darbu un aktīvismu indigēno tiesību aizsardzībā.