Mākslīgā intelekta ēna: kā AI maina ASV oglekļa pēdas nospiedumu
Pēdējā laikā plaši izskanējušais mākslīgā intelekta (MI) vilnis, kas sola revolūciju daudzos dzīves un tautsaimniecības aspektos, sāk atklāt arī savu tumšo pusi. Jauni pētījumi liecina, ka MI infrastruktūras pieaugošais pieprasījums Amerikas Savienotajās Valstīs ik gadu varētu palielināt CO₂ izmešu apjomu par aptuveni 900 tūkstošiem tonnu. Lai gan no MI sistēmām joprojām tiek sagaidīts gan ražīguma kāpums, gan ievērojams ekonomiskais efekts, speciālisti norāda, ka vides ietekme pagaidām ir salīdzinoši neliela, īpaši, salīdzinot ar citām industriālām darbības jomām.
Enerģētiskās vajadzības un vides izmaksas
Pētījumā analizēta MI sistēmu potenciālā integrācija dažādos tautsaimniecības sektoros, novērtējot ar to saistīto enerģijas patēriņa pieaugumu un attiecīgi CO₂ izmešus. Rezultāti rāda, ka MI ieviešana ASV ekonomikā varētu radīt papildu CO₂ izmešus 896 tūkstošu tonnu apmērā gadā. Tas ir neliels īpatsvars, aptuveni 0,02% no kopējā ASV izmešu apjoma, taču ir būtisks pieaugums, ņemot vērā MI straujo attīstību.
Enerģijas patēriņš atsevišķos sektoros varētu palielināties par 12 petadžouliem (PJ) gadā. Lai labāk izprastu šo skaitli, tas ir salīdzināms ar aptuveni 300 tūkstošu mājsaimniecību gada energopatēriņu. “Lai gan prognozētie izmeši no MI ieviešanas ir nelieli salīdzinājumā ar citiem sektoriem, tie tomēr ir būtisks pieaugums,” atzīst pētījuma līdzautors Entonijs Harding. “Tas uzsver energoefektivitātes un ilgtspējības principu integrācijas nozīmīgumu MI izstrādē un ieviešanā, it īpaši paātrinātā tempa apstākļos dažādās nozarēs.”
Stratēģiskās pieejas MI attīstībai
Tā kā MI tehnoloģijas arvien dziļāk integrējas mūsu ikdienā, pētnieki aicina nozares līderus aktīvi iekļaut energoefektivitāti un ilgtspējīgu attīstību savās MI stratēģijās. Šī problēma nav sveša pat lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Kā nesen norādījis Microsoft izpilddirektors Satja Nadella, MI infrastruktūras enerģijas patēriņš joprojām ir galvenais šķērslis plašākai MI izmantošanai. Nadella uzsvēra, ka problēma nav aprēķinu jaudu pārpilnībā, bet gan enerģijas resursu deficītā, lai uzturētu šo infrastruktūru.
OpenAI un atmiņas čipu milzis
Paralēli tam, milzīgās izmaiņas notiek arī pusvadītāju industrijā. Uzņēmumi Samsung un SK hynix ir parakstījuši priekšnoteikumu vienošanos par atmiņas piegādi OpenAI ambiciozajai “Stargate” iniciatīvai. Šī projekta vajadzībām paredzētās DRAM atmiņas datu centriem tiks piegādātas neapstrādātas pusvadītāju plāksnes. “Stargate” projekts vienatnē varētu patērēt gandrīz pusi no pasaules mikroshēmu atmiņas ražošanas apjoma. Abi piegādātāji apstiprinājuši, ka no OpenAI tiek sagaidīts pieprasījums pēc 900 000 DRAM plāksnēm mēnesī, kas veido aptuveni 40% no kopējā ražošanas apjoma. Tas ir iespaidīgs skaitlis, kas ilustrē MI attīstības milzīgo enerģētisko un resursu pieprasījumu.