11. novembrī Rīgā, Brīvības laukumā, atzīmējot 33. gadadienu kopš godasardzes atjaunošanas pie Brīvības pieminekļa, notika svinīgā godasardzes maiņas ceremonija un valsts augstāko amatpersonu uzrunas, “Delfi” informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
Iedzīvotāji un Rīgas viesi varēja vērot arī īpaši sagatavotas defilē programmas, ko izpildīja gan pieredzējušie Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri, gan karavīri, kuri Štāba bataljonā šī gada janvārī uzsākuši valsts aizsardzības dienestu.
Par muzikālo noformējumu rūpējās Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, savukārt pasākuma noslēgumā apmeklētāji varēja baudīt siltu tēju un kopīgi godināt Latvijas brīvības cīnītājus.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, uzrunājot klātesošos, norādīja, ka šī ir ne tikai diena, kad pieminam pagātni, bet arī diena, kad skatāmies uz Latvijas drošību un aizsardzību ar pārliecību, jo Latvijas bruņoto spēku karavīri ir labi sagatavoti, motivēti un patriotiski, un Latvijai ir sabiedrotie.
Viņš citēja valsts prezidentu Albertu Kviesi, kurš pirms 90 gadiem, iesvētot Brīvības pieminekli, teicis šādus vārdus: “piemineklis runā uz mums no pagātnes caur tagadni uz nākotni.”
Rinkēvičs uzsvēra, ka Brīvības piemineklis ir mūsu tautas spēka un spara simbols. “Tas ir mūsu bruņoto spēku simbols. Tas ir mūsu apņēmības simbols sargāt mūsu valsti, mūsu Latviju, no jebkura ienaidnieka, no jebkura iespējama pāridarījuma. Mēs visi, šeit klātesot, apņemamies to darīt, bet es novēlu, lai šī apņēmība būtu ne tikai valsts svētkos, ne tikai Lāčplēša dienā, bet ikdienā. Lai mūs visus vieno pārliecība par mūsu valsti, par mūsu Latviju. Lai mūs visus vieno pārliecība par spēju to aizsargāt,” norādīja Rinkēvičs.
Savukārt pēc tam godasardzes maiņas ceremonija notika pie Rīgas pils, atzīmējot divdesmit trīs gadus kopš šīs godasardzes atjaunošanas.
Jau ziņots, ka 11. novembrī Latvijā svin Lāčplēša dienu.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums.
Lasiet arī
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit