Regulējums arī paredz iespēju lūgt atbrīvojumu no solidaritātes ieguldījuma, kā arī aicina EK veikt atkārtotu novērtējumu migrācijas un patvēruma situācijas izmaiņu gadījumā. Vienlaikus EK savā ziņojumā ir īpaši atzīmējusi Austrumu robežas valstu ieguldījumu ārējās robežas stiprināšanā, novērošanā un cīņā pret Baltkrievijas un Krievijas veikto migrantu instrumentalizāciju, kas rada īpašu migrācijas spiediena risku.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norādījis, ka Latvijas migrācijas politika vienmēr bijusi konsekventa, konservatīva un uz drošību vērsta. Jau četrus gadus Latvijas Valsts robežsardze (VRS) pastāvīgi strādā pastiprinātā režīmā un sekmīgi novērš organizētu nelegālo migrāciju, kas ir viens no Krievijas un Baltkrievijas agresīvo režīmu apzināti radītiem hibrīdkara elementiem pret visu ES kopumā.
Lai sargātu Latvijas un līdz ar to arī ES austrumu robežu, ir pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, un šogad tiks noslēgta būvniecība uz Latvijas-Krievijas robežas.
Latvija ieguldījusi ievērojamas investīcijas, tostarp EK piešķirtos 140 miljonus eiro, aprīkojot robežu ar modernākajām tehnoloģijām. Latvija ir pastāvīgā dialogā ar EK par migrācijas situāciju valstī, tai skaitā par migrācijas instrumentalizāciju kā pastāvīgu risku, un, ņemot vērā minēto, Latvija izmantos visus sev pieejamos instrumentus, lai skaidrotu EK Latvijas situāciju un lūgtu izņēmumu solidaritātes rezerves ietvaros, norādījis ministrs.
Iekšlietu ministrs arī norādījis, ka par Latvijas pienesumu ES kopējai drošībai ir pilnīga izpratne gan EK prezidentei Urzulai fon der Leienai, gan EK iekšlietu un migrācijas komisāram Magnusam Brunneram, kuri personīgi apmeklējuši Latvijas austrumu robežu šī gada vasaras nogalē un rudenī. Amatpersonas ir augstu novērtējušas Latvijas paveikto robežas nostiprināšanā un robežas apsardzībā, atzīstot, ka ir būtiski turpināt investīcijas mūsu reģiona drošībā, tādēļ austrumu robežas aizsardzībai ir jābūt vienai no visas ES stratēģiskajām prioritātēm.