Trešdien, 12. novembrī, kad ir atlikusi viena diena līdz plānotajam Saeimas balsojumam par manu apstiprināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatā, vēlos publiski izteikt dažas domas par šo procesu, kas iegūst arvien neticamākas izpausmes.

Vispirms gribu izteikt pateicību visiem, kuri pēdējās dienās ir pauduši man atbalstu, gan ar publiskiem paziņojumiem, gan privātiem telefona zvaniem vai īsziņām. Ir prieks un gandarījums par augsto novērtējumu no nozares profesionāļu un mediju ekspertu puses; esmu patiesi lepns, ka mani ievēlēt padomē aicina Latvijas Žurnālistu asociācija, Baltijas Mediju izcilības centrs, Latvijas Mediju ētikas padome un citi. Paldies par manas kandidatūras izvirzīšanu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei, kurā pārstāvēti gan nevaldības organizāciju, gan valsts pārvaldes speciālisti.

Bet vienlaikus ir skumji un arī nedaudz biedējoši apzināties, ka, lai kļūtu par neatkarīgās Latvijas sabiedriskā medija uzraudzības padomes locekli, nebūt nepietiek ar uzvaru atklātā konkursā atbilstoši kompetentu ekspertu vērtējumam. Daudz svarīgāk, acīmredzot, ir censties izdabāt dažādu politisko spēku strauji mainīgajiem plāniem un atsevišķu personu individuālajām viedokļiem.

Vislielākais pārsteigums, lai neteiktu – šoks, man šajā procesā bija sastapties ar sabiedriskā medija darbiniekam necienīgu rīcību un aizmuguriski saņemt smagus apvainojumus no bijušās kolēģes, kādreizējās Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas Unas Klapkalnes, kuru vienmēr esmu uzskatījis par labu Radio vadītāju, un ar kuru, kā man šķita, būtu bijusi lieliska sadarbība SEPLP sastāvā. Varu argumentēti atspēkot visus faktos nebalstītos pārmetumus, ko viņa iekļāvusi savā vēstulē valdošās koalīcijas partiju politiķiem, kā tas minēts plašsaziņas līdzekļos. Šoreiz tikai izteikšu nožēlu par to, ka Klapkalnes kundze nav pieminējusi tās daudzās reizes, kad SEPLP manā vadībā un lielā mērā pateicoties tieši man stingri aizstāvēja gan viņu personīgi, gan visu Latvijas Radio kopumā – vai tā bija, piemēram, viņas atkārtota virzīšana Latvijas Radio vadītājas amatā 2022. gadā, neraugoties uz pirms tam notikušajiem konfliktiem ar pārējo valdi, vai Latvijas Televīzijas darbinieku pārmetumu atvairīšana par, viņuprāt, pārāk lielu Latvijas Radio interešu lobēšanu vienotā medija veidošanas procesā, vai aizstāvība pret aso sabiedrības kritiku par nespēju laikus nodrošināt operatīvo informāciju Latvijas Radio ēterā bēdīgi slavenā “matrača sadūmojuma” gadījumā 2024. gada sākumā.

Lasiet arī

Jāpiekrīt, ka SEPLP brīžiem diemžēl tiešām valdīja, maigi izsakoties, ļoti saspringta gaisotne, kam par iemeslu galvenokārt bija tas, ka pirmajā padomes sastāvā bija ievēlēti trīs profesionālās pieredzes, zināšanu un nozares izpratnes ziņā ļoti atšķirīgi, savos uzskatos brīžiem pilnīgi pretēji, bet savā statusā teju līdzvērtīgi cilvēki, un personīgo ambīciju līmenis nereti pārsniedza pieļaujamo. Arī visa veida ārējais, tostarp politiskais, spiediens bija neatslābstošs. Daudzi mediju darbinieki negribēja ar apvienošanu saistītās pārmaiņas, politiķi un lēmumu pieņēmēji lielākoties bija aizkaitināti par mūsu uzstājību cīņā par lielāku finansējumu. Tam visam pāri klājās nepārejoši centieni ietekmēt mediju redakcionālo neatkarību.

Esot šādā situācijā pirmo reizi, noteikti ne vienmēr izvēlējos pareizāko rīcību, un ir lietas, ko ar šodienas pieredzi darītu citādi. Tomēr ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka tika izdarīts viss iespējamais, lai aizsargātu un stiprinātu mūsu atbildībā esošos sabiedriskos medijus, un tajā ir ļoti liels mans personīgais ieguldījums. Ja SEPLP priekšsēdētāja amatā būtu kāds cits ar lielāku vēlmi “audzināt” savus padotos un izpildīt publiskajā telpā dzirdamās prasības “beidzot ieviest kārtību”, SEPLP ne reizi vien būtu bijuši pieņemti tādi lēmumi, kas gan Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, gan abu uzņēmumu vadītājus nostādītu daudz apdraudētākās situācijās.

Par katra paveikto vislabāk runā viņa darbi, nevis emocijas. Es varu lepoties ar to, ka pirmais SEPLP sasaukums izpildīja tam uzticētos uzdevumus. Beidzot tika īstenota ilgstoši apspriestā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana un trīs gadu laikā par 50 % palielināts mediju budžets, kas, ja vien netiks pieņemti kādi nepārdomāti lēmumi parlamentā, nodrošinās Latvijas Sabiedriskajam medijam stabilu attīstību nākotnē. Ja vienotais medijs būtu bijis izveidots gadu ātrāk, 2024. gada janvārī (kas sākotnēji pilnīgi pamatoti bija visu SEPLP locekļu vienbalsīgs lēmums, bet U. Klapkalne to nez kāpēc pārmet tikai man personīgi), nešaubos, ka šobrīd Latvijas Sabiedriskais medijs jau būtu ticis daudz tālāk ceļā uz mūsdienīgu, “digitāli-vispirms” mediju uzņēmumu.

Viss iepriekš minētais un vēl daudz vairāk tika izdarīts, ne par mata tiesu nesamazinot SEPLP un mediju politisko neatkarību. Tādēļ dīvaini un satraucoši šķiet tas, ka SEPLP locekļu pārvēlēšanas gaitā viens kandidāts, kā izskatās, varētu būt panācis kādu vienošanos ar politiķiem, kas būtiski samazināja vai pat izslēdza citu pretendentu iespējas atklāta konkursa atlases procesā.

Patriotu mēnesī, kad mēs visi vēlam to labāko mūsu brīnišķīgajai Latvijai, gribu ticēt, ka arī mums būs tāds sabiedriskais medijs, kādu jau sen esam pelnījuši – ar daudzveidīgu, uzticamu un aizraujošu saturu, ar modernām tehnoloģijām un infrastruktūru, ar talantīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Tāds sabiedriskais medijs, uz ko var paļauties ikviens iedzīvotājs, jo īpaši krīzes brīžos. Tāds, kas ir Latvijas neatkarības un demokrātijas, aktīvas sabiedriskās līdzdalības, kultūras vērtību, latviešu tautas un valodas turpmākās pastāvēšanas ķīla.

Daudz kas no tā jau veiksmīgi darbojas. Atliek vien cerēt, ka arī SEPLP locekļu izraudzīšanas un apstiprināšanas process pēc iespējas tuvākā nākotnē vairs nenonāks politiskā aprēķina un šauru personīgo ambīciju slazdā.

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit