Mediķu prasības un valdības nostāja: finansiālais šķērslis algām
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pieprasījums pēc papildu 133 miljoniem eiro mediķu atalgojuma palielināšanai un vismaz 13,5% pieaugumam šobrīd netiek uzskatīts par reāli īstenojamu Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). Ministrs norāda, ka Latvijas fiskālā telpa nākamajam gadam ir ierobežota, sniedzoties vien nedaudz virs 150 miljoniem eiro. Šie līdzekļi ir rūpīgi jāplāno, jo tie nepieciešami dažādām svarīgām nozarēm, ne tikai veselības aprūpei, bet arī drošībai un demogrāfijas politikai.
Abu Meri padomniece komunikācijas jautājumos Ilona Oša skaidrojusi, ka finanšu ministrijas (FM) piedāvātais papildu finansējums veselības aprūpei nākamajam gadam ir aptuveni 34 miljoni eiro, taču arodbiedrības pārstāvji uzskata, ka šī summa ir nepietiekama, jo tā nesedz pat minimālās vajadzības. Arodbiedrība norāda, ka Finanšu ministrijas budžeta aprēķinos nav paredzēts neviens cent par atalgojumu mediķiem. Lai gan sarunas starp arodbiedrību un Veselības ministriju turpinās, situācija ir saspringta, un arodbiedrība nav izslēgusi iespēju uzsākt kolektīvā interešu strīda procedūru, kas varētu novest līdz protestiem vai pat streikam, ja vienošanās netiks panākta.
Arodbiedrības argumenti un valdības atbilde
LVSADA savas prasības pamato ar nepieciešamību nodrošināt nozares konkurētspēju un atsaucoties uz Finanšu ministrijas prognozēto vidējās darba samaksas pieaugumu tautsaimniecībā par 13,5% 2025. un 2026. gadā kopā. Arodbiedrība vērsusi uzmanību arī uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, aicinot būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei. Arodbiedrība uzskata, ka valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Komisijas ziņojumos ieteiktais, padarot pakalpojumus aizvien nepieejamākus iedzīvotājiem.
Nozares pārstāvji norāda, ka politikas plānošanas dokumenti paredzēja veselības aprūpes finansējumam 2026. gadā tuvoties 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču valdības plāns ir iesaldēt finansējumu līmenī, kas tikai nedaudz pārsniegs 4% no IKP. Tādēļ arodbiedrība prasa papildu finansējumu rindu mazināšanai, medikamentu pieejamības uzlabošanai un algu celšanai.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri, lai gan atzīst nozares kritisko situāciju un nepieciešamību mediķu atalgojumam turpināt pieaugt, uzsver, ka ārstu atalgojuma līmenis šobrīd ir tuvu Eiropas koeficientam salīdzinājumā ar tautsaimniecībā vidējo. Viņš arī norāda, ka 2024. gadā ārstniecības personu atalgojums jau ir ticis palielināts. Ministrs sola, ka gadījumā, ja fiskālajā telpā radīsies papildu iespējas, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi, īpaši māsām, kuru darba samaksa joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
Budžeta perspektīvas un nākotnes izaicinājumi
Kopējais veselības nozares budžets 2025. gadā plānots aptuveni 1,91 miljardu eiro. Paredzētais papildu finansējums veselības aprūpei 2025. gadā ir 4,1 miljons eiro, kas galvenokārt paredzēts nozares stiprināšanai ārkārtas situāciju pārvaldībai, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pamatfunkciju stiprināšanai un valsts materiālo rezervju veidošanai. Papildu finansējums 21,6 miljonu eiro apmērā paredzēts kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai, jaunu inovatīvo medikamentu iekļaušanai sarakstā un līdzšinējās terapijas nodrošināšanai lielākam pacientu skaitam.
Lai gan valdība un Veselības ministrija apzinās nozares kritisko stāvokli un cilvēkresursu trūkumu, budžeta iespējas ir ierobežotas. Jau 2024. gada budžetā veselības nozarei tika piešķirti papildu 275 miljoni eiro, kas veltīti gan atalgojuma palielināšanai, gan pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. Tomēr, kā norāda Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas izdevumi medicīnai svārstās ap 4% no IKP, kas ir viszemākais rādītājs Baltijas valstīs. LĀB uzsver, ka veselības aprūpes finansējums ir valsts labklājības, drošības un ekonomikas izaugsmes priekšnoteikums.
Situācija ir sarežģīta, jo arodbiedrības pieprasījums pēc 133 miljoniem eiro ir ievērojams, bet valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Turpmākās sarunas un iespējamās vienošanās starp Veselības ministriju un arodbiedrību būs izšķirošas, lai atrastu risinājumu, kas spētu sabalansēt mediķu pamestās cerības uz augstāku atalgojumu ar valsts finansiālajām realitātēm. Nākotnē ir svarīgi ne tikai nodrošināt adekvātu atalgojumu, bet arī risināt cilvēkresursu trūkumu un uzlabot pakalpojumu pieejamību visā Latvijā.