Latvija un 33 citas valstis pauž bažas par Krievijas un Baltkrievijas paralimpiešu sankciju atcelšanu
Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde kopā ar 33 līdzīgi domājošām valstīm un Eiropas Komisiju ir parakstījusi kopīgu paziņojumu, kurā paustas nopietnas bažas par Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) neseno lēmumu atcelt daļēji piemērotās sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas paralimpiskajiem sportistiem. Šis solis, kas tika sperts septembra beigās, atver durvis šo valstu sportistiem sacensties 2026. gada Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs zem saviem nacionālajiem karogiem.
Domstarpības ar IPC lēmumu
Šāds IPC lēmums tiek uzskatīts par pretrunīgu ar Olimpiskās un Paralimpiskās kustības pamatprincipiem, īpaši ņemot vērā Krievijas turpināto agresiju pret Ukrainu. Valstis, kas parakstījušas paziņojumu, uzsver, ka agresorvalstīm nevajadzētu būt iespējai piedalīties starptautiskās sporta sacensībās. Šis viedoklis pilnībā sakrīt ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu saglabāt aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjiem 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, un parakstītājas valstis aicina arī citas sporta organizācijas ievērot šo nostāju.
Pasaules līmeņa nosodījums un starptautiskā reakcija
Paziņojumu parakstījušas 33 valstis, tostarp Austrālija, Austrija, Beļģija, Kanāda, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Islande, Īrija, Itālija, Japāna, Dienvidkoreja, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Jaunzēlandē, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Ukraina un Apvienotā Karaliste, kā arī Eiropas Komisija. Šī plašā koalīcija demonstrē vienotu fronti pret lēmumu, ko daudzi uzskata par amorālu un cinisku. Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte paudusi dziļu sarūgtinājumu, dēvējot lēmumu par sliktām ziņām Baltijas un citām Eiropas valstīm, kas iebilst pret agresorvalstu dalību. Ukrainas sporta ministrs Matvijs Bidnijs kritizējis tos, kas balsojuši par šo lēmumu, saucot to par olimpiskās sirdsapziņas un vērtību nodevību.
Sports kā politiskas propagandas instruments
Valstis, kas iebilst pret IPC lēmumu, uzsver, ka Krievija un Baltkrievija sistemātiski izmanto sportu kā politiskas un militāras propagandas instrumentu. Bieži vien sportisti ir cieši saistīti ar militārajām un drošības iestādēm, kas pārkāpj sporta autonomijas būtību. Biedra statusa atjaunošana agresorvalstīm tiek uzskatīta par sporta kustības padarīšanu par kara leģitimizēšanas instrumentu, graujot gan sporta vērtības, gan starptautiskās sabiedrības uzticību paralimpiskajai kustībai. Šī nostāja ir stingra: kamēr karš turpinās, agresorvalstu dalība starptautiskās parasporta sacensībās nav pieļaujama.
Latvijas nostāja un aicinājums rīkoties
Latvija, reaģējot uz IPC lēmumu, ir uzsākusi aktīvas konsultācijas ar LPK, sporta federācijām un Baltijas un Ziemeļvalstu partneriem, lai vienotos par kopīgu un stingru rīcību. Mērķis ir panākt lēmuma atcelšanu vai pārskatīšanu. Saeima ir pieņēmusi paziņojumu, nosodot IPC lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgu dalību paralimpiskajā kustībā, uzsverot, ka tas ir pretrunā ar Olimpisko hartu un Eiropas sporta modeli, kur cilvēktiesību, sporta autonomijas un politiskās neitralitātes ievērošana ir būtiski pamatprincipi. Latvija turpinās konsekventi aizstāvēt patiesos olimpiskos ideālus – mieru, cilvēka cieņu un taisnīgumu.