Cīņa pret vēja turbīnām, iedomātu mošeju apkarošana, stāsti par nozagtām vēlēšanām – pašvaldību vēlēšanās Igaunijas populisti izmantoja tos pašus tematus, ko viņu domubiedri Latvijā.
“Vēlēšanas ir beigušās, bet cīņa pret vēja turbīnām turpināsies.” Tā savā portālā pēc Igaunijas pašvaldību vēlēšanām šogad oktobrī rakstīja Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) – kaimiņvalsts vadošais populistu spēks.
Līdztekus apgalvojumiem, ka Igaunijas e-vēlēšanu sistēma ir nedroša, EKRE galvenais priekšvēlēšanu kampaņas temats bija cīņa ar vēja enerģiju.
Dezinformāciju par to EKRE politiķi sāka izplatīt vismaz gadu pirms vēlēšanām. Interešu grupas, kas iesaistījās “vēja turbīnu karā”, centās apturēt vēja parku attīstību, izmantojot sazvērestības teorijas un vardarbīgus vārdus. Vides aizsardzības organizācijas, sazvērestības teoriju piekritēji un kopa, kas sevi dēvē par “Igaunijas pamatiedzīvotājiem”, darbojās kā vienots tīkls. Rezultātātā daļa sabiedrības bija novesta līdz histērijai par vēja enerģijas draudiem.
Tā kā kampaņa izrādījās samērā veiksmīga – vairāku vēja parku celtniecību vismaz uz laiku apturēja –, EKRE nolēma pretestību pret vēja turbīnām padarīt par kampaņas centrālo tematu.
Avots: EKRE skrejlapa ar biedējošu, bet nepatiesu informāciju.
Vismaz mēnesi pirms vēlēšanām EKRE sāka uz ielām izplatīt skrejlapas, kurās kurināja bailes un izmantoja ekspertu sen atspēkotus mītus. Piemēram, bez pamata apgalvoja, ka turbīnu spārnus nav iespējams pārstrādāt, tie izdala toksiskas vielas, bet pašas turbīnas izraisa dažādas slimības. Neviens no šiem apgalvojumiem nav patiess.
Teju visi partijas kandidāti savās kampaņās paziņoja, ka iebilst pret vēja parkiem. Dažiem tas bija vienīgais solījums. Tā kā EKRE par to tik daudz runāja, tā piespieda pozicionēties arī pārējās partijas, un vēja turbīnas kļuva par galveno tematu visos vēlēšanu apgabalos.
Latvijā dezinformācija par vēja enerģiju ir nemainīgi augsta jau vairāk nekā gadu – kopš pašvaldībās citā pēc citas notiek jauno projektu sabiedriskās apspriešanas. Tās izplatīšanā iesaistās arī populistu partijas vai vismaz atsevišķi to politiķi.
Apšauba vēlēšanas
Vēlēšanu nozagšana ir vēl viens Igaunijas un Latvijas populistiem kopīgs temats. Pērn pirms Rīgas vēlēšanām vairākas prokrieviskās partijas mēģināja mobilizēt vēlētājus ar mājieniem, ka “citādi jūsu balsi nozags”. Savukārt “Latvija pirmajā vietā” (LPV) “nozagto vēlēšanu” argumentu centās izmantot brīdī, kad saprata – cerētā galvaspilsētas vadība gājusi gar degunu.
Pāris dienas pēc vēlēšanām tā paziņoja, ka rezultāti ir viltoti, rakstīja sūdzības tiesībsargājošām iestādēm un aicināja cilvēkus ielās – tiesa, bez īpaši lielas atsaucības.
Igaunijas populisti jau izsenis izmanto iespēju apšaubīt elektronisko vēlēšanu godīgumu. Vēsturiski to galvenais kritiķis bijusi Centra partija (Latvijā tās tuvākā līdziniece būtu “Saskaņa”– red.). 2013. gadā tā vainoja labējās partijas rezultātu viltošanā. Ar partiju saistīta nevalstiskā organizācija Tallinā rīkoja kampaņu, 68 reklāmās pilsētā apgalvojot, ka “viņi var izdzēst tavu balsi”, “katrs e-balsojums var būt drauds Igaunijas neatkarībai” un “viņi var atdot tavu balsi, kam vien vēlas.”
Pēdējos gados šo karogu pārņēmusi EKRE, kas sarīkoja plašu kampaņu arī šajās vēlēšanās. Tā ir vienīgā nopietnā politiskā partija, kas apzināti melo par e-balsošanu kā daļu no plašākas stratēģijas. Tajā ietilpst vēršanās pret valsts institūcijām un tā dēvēto dziļo valsti (deep state – angļu val.). EKRE neslēpj, ka savu taktiku balsta uz Donaldu Trampu atbalstošo ASV kustību MAGA, kam vēlēšanu godīguma apšaubīšana ir viens no cīņas ieročiem. EKRE tajā pievienojās arī jau minētā Centra partija, bet tā negāja tik tālu, lai sauktu vēlēšanas par nozagtām.
Tikmēr uzticība e-vēlēšanām nepārtraukti krītas. Igaunijas Valsts kancelejas veikto pētījumu dati rāda, ka 2024. gada jūnijā e-balsošanai uzticējās 59 % iedzīvotāju. Līdz 2025. gada septembrim šis rādītājs bija sarucis līdz 54 %. To cilvēku skaits, kuri e-balsošanai neuzticas vispār, šajā laikā pieaudzis no 20 % līdz 29 %.
Cīnās pret neeksistējošām mošejām
Latvijā atpazīstams kampaņas temats ir arī pretošanās mošejām. Igaunijā to darīja EKRE – ar skaļiem paziņojumiem vērsās pret mošejas celtniecību Tartu. Tāda pati cīņa ar iedomu mošeju notika arī pirms Rīgas vēlēšanām.
Nacionālās apvienības (NA) kandidāte Liāna Langa izvilka gadu vecu rakstu, kurā vēstīts par vietējās musulmaņu kopienas vēlmi saņemt būvatļauju, lai paplašinātu esošās lūgšanu telpas kultūras centrā. NA mēra kandidāts Edvards Ratnieks sociālajos tīklos paziņoja, ka “ir jārūpējas par Latvijas nacionālajām interesēm un nav jāpieļauj tās problēmas, kādas ir Eiropā. Šāda būvniecības iecere ir attiecīgajai kopienai. To mēs redzam bijušos raidījumu sižetos. Mēs zinām, ka šī aktualitāte pieaug, jo migrācija ir pieaugusi”.
Ratnieks par mošeju un imigrantu it kā radītājiem draudiem drošībai uz ielām runāja gandrīz katrā intervijā. (Viņa izteikumu faktu pārbaude lasāma šeit).
Pēc tam ZZS sagribēja grozīt likumu, rīkojot pašvaldību referendumus par jebkuru jaunu kulta ēku, kas neatbilst “Satversmē nostiprinātajām latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām”. Izmaiņas vēl nav pieņemtas.
Igaunijā dezinformācija EKRE nepalīdzēja. Tā zaudēja ievērojamu pārstāvniecības daļu (no iegūtā 14,1% deputātu vietu 2021. gadā tagad palikuši 9,7%). Šobrīd partija sākusi vākt parakstus par Igaunijas izstāšanos no konvencijas vardarbības apkarošanai ģimenē, kopējot Latvijas populistu taktiku.
Biedēšana ar svešo
Vēlēšanu kampaņā Igaunijā izmantoja arī citas baiļu kurināšanas taktikas, kā arī publiskus aicinājumus uz naidu un vardarbību. Taču tie pagaidām ir atsevišķi gadījumi, nevis tendence.
Piemēram, Sandra Laura, jaunā politiķe no “Tēvzemes” (“Isamaa”), kas uzvarēja vēlēšanās Tartu un jau pirmajā mēģinājumā ieguva vietu pilsētas domē, gandrīz katrā savā “TikTok” video pauda, ka uz Igauniju vedīšot “musulmaņu slepkavas” un “zviedru recidīvistus”. Tie apdraudēs pilsētas dzīvi, un pret to esot jācīnās. Teiktajā nebija nekādu konkrētu piemēru, un tas vairoja islamofobiju (Igaunija plāno vienoties ar Zviedriju par 600 ieslodzīto pārvešanu uz Tartu cietumu, jo tur ir brīvas vietas. Līgums par zviedru ieslodzīto pārvešanu paredz, ka uzņems tikai veselus, pieaugušus ilgtermiņa sodu izcietējus, kuri nav radikalizēti, – red.).
Latvijā biedēšanu ar imigrantiem izmantoja ne tikai Nacionālā apvienība, bet arī “Latvija pirmajā vietā” – populistu partija, kas šā gada vēlēšanās ieguva visvairāk vietu Rīgas domē, taču palika opozīcijā. Tās līderis Ainārs Šlesers, kurš allaž aicinājis nenaidoties ar Krieviju, pirms vēlēšanām nepamatoti biedēja, ka Brisele liks Latvijai uzņemt 16 tūkstošus Sīrijas un Āfrikas bēgļu gadā. Domē iekļuva arī dezinformators un sazvērestības teoriju izplatītājs Rūdolfs Brēmanis, kurš “TikTok” video regulāri ņirgājās par iebraucējiem – “Bolt” un “Wolt” ēdienu kurjeriem.
Igaunijas vēlēšanās biedēšanai ar svešo tika izmantota vēl atklātāka naida runa. No “Isamaa” saraksta kandidēja Kriss Kērners, plašāk pazīstams kā “Istoprocent” – jauniešu vidū populārs straumēšanas platformu satura veidotājs. Viņa uzskati ir galēji labēji, un viņš sekotājus piesaista ar naida kurināšanu.
Piemēram, Kērners apgalvo, ka Tartu esot “pederastu galvaspilsēta”, iesaka deportēt visus melnādainos un no valdības padzīt visas sievietes, pakārt Reformu partiju un nošaut sociāldemokrātus, “piespiežot pie sienas un iešaujot pakausī”.
Kērneram “Isamaa” sarakstā bija otrais labākais rezultāts. Ar gandrīz 1600 balsīm viņš ieguva vietu Tartu domē.
Vardarbību sociālajos medijos kurināja arī “Isamaa” jauniešu organizācija. Tā “TikTok” ievietoja ar mākslīgo intelektu (MI) veidotu video, kurā “Isamaa” priekšsēdētājs Urmass Reinsalu piekauj Reformu partijas premjerministru. Video MI veidotais “premjers” jautā, vai viņš drīkstētu pievienoties ļoti augstos reitingus baudījušajai “Isamaa”, uz ko MI “Reinsalu” viņam atbild ar sitieniem. Arī citu partiju jaunatnes organizācijas savos klipos aizrāvās ar jokiem un pretinieku kritizēšanu, taču dūru vicināšanu līdz šim nebija nācies redzēt.
Pretošanās “fašistu spēkiem”
Vēl viens Latvijā pazīstams naratīvs bija krievu valodas un padomju pieminekļu aizstāvība – tos Kremļa viedokli atbalstoši politiķi izmantoja cīņā par gados vecāku krievvalodīgo balsīm Ida–Virumā apriņķī. Piemēram, Narvas politiķis Mihails Stalnuhins (agrāk Centra partija) “TikTok” video stāvēja laukumā, kur agrāk atradās nu jau noņemtās piemiņas plāksnes. “Es zinu tikai vienu spēku, kas sapņo novākt visu, kas veltīts atbrīvotājiem. Šis spēks ir fašistisks. Tā ir atklāta nacisma izpausme. Un tagad šie pieminekļi ir noņemti,” viņš teica.
Vēl viena Stalnuhina tēma bija pāreja uz izglītību igauņu valodā. Viņš apgalvo, ka tas atņems krievvalodīgajiem bērniem iespējas izglītoties.
Stalnuhins un viņa vēlēšanu apvienība Narvā uzvarēja ar lielu pārsvaru. Tagad viņš pilsētā pie Krievijas robežas grib mēra amatu.
Prokrieviskās partijas “Koos” (Kopā) sarakstā, kuras līderis Aivo Petersons tiek tiesāts par valsts nodevību, kandidēja arī aktīvists Genādijs Afanasjevs. Viņš katru dienu izvietoja desmitiem propagandas ierakstu Facebook grupā “KOOS”, kurai ir 8000 sekotāju. Afanasjevs galvenokārt publicēja fragmentus no Krievijas propagandas kanāliem, dalījās ar vēstījumiem pret NATO un pret Eiropas Savienību, kā arī ar mākslīgā intelekta radītiem mēmiem un “ziņām”. Mērķis bija pārliecināt sekotājus, ka Ukraina karu ir zaudējusi, Krievija uzvar, tāpēc vienīgais ceļš uz mieru ir draudzīgu attiecību veidošana ar Kremli.
Avots: “Koos” (“Kopā”) Facebook grupa.
Afanasjevs ik pa laikam publicē paziņojumus tieši no Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) mājaslapas. Piemēram: “Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta Preses birojs paziņo: Kijiva un Varšava gatavo lielu provokāciju Polijā, lai tajā vainotu Krieviju un Baltkrieviju.”
Dezinformatoru uzplūds
Tradicionāli Igaunijā dezinformāciju atklāti izmantojusi galvenokārt EKRE un no tās atšķēlusies Igaunijas nacionālistu un konservatīvo partija (EERK), taču 2025. gada pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka baiļu kurināšana un sabiedrības šķelšana ir daudz plašāk izmantota stratēģija.
Līdzgi kā Latvijā, arī Igaunijā šoreiz partiju un vēlēšanu apvienību sarakstos kandidēja vairāk dezinformācijas izplatītāju un sazvērestības teoriju piekritēju nekā iepriekš. Daudzi no viņiem ieguvuši atpazīstamību sociālajos medijos.
Latvijā šādai taktikai bija labi rezultāti – partijas, kuru pārstāvji vēlētāju piesaistē izmanto dezinformāciju, ieguva vairāk nekā trešdaļu balsu. Igaunijā tik labu rezultātu nebija.
Tāpat kā Latvijā vēlēšanās kandidēja virkne sazvērestības teoriju piekritēju, kurus labi pazīst Igaunijas “Delfi” faktu pārbaudes komanda. Viņi gadiem ir pulcējuši sekotājus un atbalstītājus, izplatot dezinformāciju par vakcināciju, kovida pandēmiju, vides aizsardzību, Krievijas karu Ukrainā utt. Taču pāri visam viņus vieno labvēlīga attieksme pret Kremli.
Lielākoties viņi kandidēja no jaunās politiskās kustības “Plaan B”. Tā šovasar ieguva popularitāti, izplatot dezinformāciju par Āfrikas cūku mēri un iebilstot pret tā izplatības mazināšanas pasākumiem (skaidrojumu lasiet šeit). Daži kandidēja arī no EERK un EKRE.
Tomēr vēlēšanās viņiem neveicās. Savos apgabalos viņi saņēma mazāk nekā 100 balsu un pašvaldībās neiekļuva. Tas rāda, ka, lai gan viņiem ir ievērojama ietekme un sekotāju skaits sociālajos medijos, tas vēl nepārvēršas labos vēlēšanu rezultātos.
MI mēsli
Bīstamāki un populārāki ir jauniešu vidū slaveni satura veidotāji, kuri specializējas naidpilnā un dusmas kurinošā saturā. Vērojama arī tendence arvien vairāk izmantot ar mākslīgo intelektu (MI) saistītus rīkus, lai ražotu lētu, politisku mēslu (no AI slop – angļu val.) saturu.
Simtiem cilvēku dalījās ar mākslīgā intelekta radītās “Klāras” saturu
Viens piemērs ir Facebook konts “Clara Cass”, kas pilnībā veidots ar MI palīdzību un dažos mēnešos savācis 2600 Facebook “draugu”. Pirms vēlēšanām “Klāra” sāka publicēt MI ģenerētu saturu par valdības politiķiem. Ierakstos tika izmantots tēmturis #valimised2025, taču paši video bija angļu valodā. Ieraksti izskatījās nevainīgi – viens rok kartupeļus, otrs paaugstina nodokļus – tomēr tajos bija izmantoti dezinformācijas naratīvi. Viens video atkārtoja antivakcinācijas vēstījumus, bet cits lika domāt, ka ar Āfrikas cūku mēri inficētus dzīvniekus nevajadzētu likvidēt.
Ekrānšāviņš no “EKRE sivēni” konta.
Konts EKRE Notsud (“EKRE sivēni”) pirms vēlēšanām bija aktīvs TikTok. Tā aprakstā teikts: “Pasakas, kas sagrauj EKRE melus. Mēs atbildam viņiem ar viņu pašu metodēm.” Tas publicēja ar MI veidotus video igauņu valodā, kuros EKRE politiķi attēloti kā cūkas. Saturs ir sagudrots. Piemēram, vienā no video stāstīts, kā Marts Helme ļāvis FSB viņu vervēt Maskavā.