Juris Podnieks: Dokumentālā kino meistara mantojums Patriotu nedēļā portālā _filmas.lv_

No šī gada 11. novembra, atzīmējot Lāčplēša dienu un Latvijas Valsts svētkus, portālā _filmas.lv_ norisinās nu jau tradicionālā Patriotu nedēļa. Šogad Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju ir izvēlējies īpašu uzmanības centrā – ievērojamo dokumentālo kino režisoru un operatoru Juri Podnieku (1950–1992), atzīmējot viņa jubilejas gadu. Līdz pat 19. novembra pusnaktij ikvienam interesentam visā pasaulē ir pieejama rūpīgi atlasīta 14 filmu izlase, ko iespējams baudīt bez maksas. Tas ir aizraujošs un dziļš ieskats ne tikai Podnieka unikālajā daiļradē, bet arī Latvijas vēstures un sabiedrības pārmaiņu spogulī.

Laika liecinieks un drosmīgs stāstnieks

Juris Podnieks ir viena no izcilākajām personām Latvijas un arī bijušās Padomju Savienības kino vēsturē. Viņa darbi, kas bieži vien atspoguļo dinamiku un tiešumu, kļuvuši par precīzu laikmeta liecību, atspoguļojot vērienīgas sabiedrības pārmaiņas un notikumus, kas noveda līdz impērijas sabrukumam. Viņa filmas, tostarp leģendārā “Vai viegli būt jaunam?” (1986), sasniedza milzīgu popularitāti visā Padomju Savienībā un tika demonstrēta vairāk nekā 80 pasaules valstīs, aizkustinot miljonus skatītāju. Šī filma smalkjūtīgi pētīja padomju jaunatnes dzīvesstilu un cerības, sniedzot patiesu un spilgtu ieskatu tā laika sabiedrībā. Podnieks drosmīgi pievērsās sarežģītām un politiski jutīgām tēmām, dokumentējot neatkarības atjaunošanas cīņas, tautas atmodu un PSRS sabrukumu.

Filmu izlase – mantojums un iedvesma

Šī gada Patriotu nedēļas programma ir īpaši bagātīga, jo tā godina Jura Podnieka jubileju un atzīmē viņa nozīmīgo ieguldījumu nacionālajā kino un sabiedriskajā domā. Piedāvājumā ietilpst gan paša Podnieka darbi, ko viņš veidojis kā operators un režisors laika posmā no 1972. līdz 1990. gadam, gan arī divas jaunāko laiku filmas, kurās Jura Podnieka personība ir kalpojusi par iedvesmas avotu vai simbolisku tēlu. Viena no šīm filmām ir dokumentālā “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” (2024), kuras režisores Anna Viduleja un Antra Cilinska izvērtē izcilā dokumentālista radošo darbu un ieguldījumu Latvijas kultūras vēsturē, personības veidošanos un tās ietekmi uz sabiedriski politiskajiem procesiem. Šī filma saņēmusi piecas nominācijas Nacionālajai kinobalvai “Lielais Kristaps”, tai skaitā kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un par labāko montāžu.

Otrs jaunāko laiku darbs ir Viestura Kairiša spēlfilma “Janvāris” (2022), kurā Juris Podnieks parādās kā simbolisks un nozīmīgs tēls galvenā varoņa dzīvē. Filmas darbība risinās 1991. gada barikāžu laikā, kas bija traģisks un izšķirīgi svarīgs posms arī pašam Jurim Podniekam. Filma “Janvāris” ir saņēmusi ne tikai piecas nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps”, bet arī apbalvojumus starptautiskos festivālos.

Podnieka agrīnie darbi un operatora meistarība

Paša Jura Podnieka filmu izlase ir sadalīta divās daļās. Pirmā daļa piedāvā viņa agrīnos darbus, kuros Podnieks strādājis kā operators citu režisoru kinodarbos. Šajā sadaļā iekļautas septiņas īsfilmas, kas tapušas laika posmā no 1972. līdz 1981. gadam. Jau 1967. gadā Podnieks sācis savu karjeru kā operators, bet pēc Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta absolvēšanas Maskavā kļuvis par atzītu režisoru. Viņa operatora debija kā patstāvīgam profesionālim notika 1972. gadā ar divām dokumentālām īsfilmām, kas tapušas pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma skolu vajadzībām, iepazīstinot ar Latvijā aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem. Vēlāk, strādājot pie filmām kā “Aizliegtā zona” (1975) kopā ar Hercu Franku, un “Vecāks par desmit minūtēm” (1978), viņš demonstrēja savu unikālo operatora meistarību. Podnieka operatora darbs ir redzams arī Rolanda Kalniņa dokumentālajā filmā “Saruna ar karalieni” (1978), kurā viņš lieliski portretē Viju Artmani.

Režijas darbu mantojums

Savukārt otrā daļa atspoguļo Podnieka režijas darbus, sākot ar 1977. gada debiju kinožurnālā “Padomju Latvija”. Viņa pirmā dokumentālā filma režisora statusā bija “Brāļi Kokari” (1978), kam sekoja virkne nozīmīgu darbu, tostarp “Puikas, zirgos!” (1979), “Strēlnieku zvaigznājs” (1982), “Komandieris” (1984), “Veļ Sīzifs akmeni” (1985) un, protams, “Vai viegli būt jaunam?” (1986). Filmas “Mēs / Soviets” (1989), “Krustceļš / Homeland” (1990), “Impērijas gals” (1991) un “Pēcvārds” (1991) ir spilgti apliecinājumi viņa drosmei un spējai tvert laikmeta būtību. Filma “Krustceļš” ir ceturtais Jura Podnieka darbs, kas tika atzīts par gada labāko dokumentālo filmu un saņēma balvu “Lielais Kristaps”.

Nacionālais mantojums un digitālā pieejamība

Patriotu nedēļas pasākumi ir daļa no Jura Podnieka jubilejas gada, kura ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzejs koordinē dažādus kultūras notikumus, tostarp izstādes, filmu demonstrēšanas klātienes seansos un teorētiskus pētījumus. Šī gada Patriotu nedēļas filmu kolekcija portālā _filmas.lv_ ir unikāla iespēja iepazīt šī izcilā cilvēka radošo mantojumu, kas caur kino valodu runā par svarīgiem Latvijas vēstures un sabiedrības procesiem, vienlaikus mudinot skatītājus domāt par nācijas pastāvēšanu un nākotni. Šis pasākums apliecina Nacionālā Kino centra un Ārlietu ministrijas apņemšanos saglabāt un popularizēt Latvijas kultūras vērtības visā pasaulē.