“Artilērijas šāviņu miljoni no Ziemeļkorejas palīdzēja Krievijai 2024. gadā uzturēt apšaudes tempus kaujas laukā, taču šogad to skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, jo izsīka Phenjanas krājumi,” intervijā aģentūrai “Reuters” pavēstīja Skibickis.
Viņš piebilda, ka septembrī no Ziemeļkorejas netika veiktas munīcijas piegādes, bet oktobrī dažas tika reģistrētas. Aptuveni puse no Phenjanas piegādātajiem lādiņiem bija tik veci, ka tie bija jānogādā rūpnīcās Krievijā, lai tos uzlabotu.
Vienlaikus Skibickis norādīja, ka Ziemeļkoreja savā teritorijā ir uzsākusi FPV dronu, kā arī lielāku vidēja darbības rādiusa uzbrukuma bezpilota lidaparātu masveida ražošanu.
“Viņi mācās, viņi studē savu pieredzi, lai paplašinātu ražošanu savā teritorijā,” viņš teica.
Pagājušajā gadā tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru cīnījās Krievijas pusē Krievijas Kurskas reģionā pēc Ukrainas bruņoto spēku ofensīvas. Ziemeļkoreja atzina savu iesaistīšanos karā pret Ukrainu, apgalvojot, ka tā palīdz “saglabāt mieru pasaulē”, saskaroties ar “Rietumu agresiju”.