Straujāka bezdarba samazināšanās prognozes tuvākajos gados

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka tuvāko gadu laikā Latvijā gaidāma bezdarba līmeņa straujāka samazināšanās. Paredzams, ka līdz pat 2029. gadam bezdarba rādītājs varētu noslīdēt līdz 5,5%. Šī optimistiskā prognoze balstās uz vairākiem būtiskiem faktoriem, tostarp uz kopējās ekonomikas attīstības paātrināšanos un ierobežoto darbaspēka pieprasījumu darba tirgū. Šī ir cerīga ziņa Latvijas tautsaimniecībai kopumā.

Pēdējie dati liecina, ka ekonomikas izaugsme ir sākusi atspoguļoties arī darba tirgus rādītājos. Nodarbināto skaits jau kopš šī gada otrā ceturkšņa ir sācis palielināties. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā gada trešajā ceturksnī nodarbināto skaits sasniedzis 892 100 cilvēkus, kas ir par 1,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tas apliecina pozitīvo tendenci darba tirgū.

Savukārt bezdarba līmenis ir pakāpeniski samazinājies, noslīdot no 7,4% pirmajā ceturksnī līdz 6,9% trešajā ceturksnī. Lai gan šis rādītājs joprojām ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā gadu iepriekš, to skaidro ar iedzīvotāju aktīvāku atgriešanos darba tirgū. FM norāda, ka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrēto bezdarbu jau kopš vasaras vēsturiski zemā līmenī – nedaudz virs 40 000 cilvēku. Reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija 4,7%, kas ir visu laiku zemākais rādītājs kopš ekonomikas pārkaršanas laikiem 2007. un 2008. gadā. Arī oktobra beigās šis rādītājs saglabājās zemā līmenī.

Demogrāfiskie faktori un ekonomiskā aktivitāte

FM prognozes paredz, ka demogrāfiskās tendences, īpaši darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, turpinās būtiski ietekmēt darba tirgus rādītājus nākotnē. Neskatoties uz to, ka kopējais iedzīvotāju skaits samazinās, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis. Salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 15 200 jeb 1,6%. Šis pieaugums, apvienojumā ar samazinātu darbaspēka piedāvājumu, ir veicinājis nodarbināto skaita pieaugumu.

Interesanti, ka, lai gan kopējais nodarbināto skaits audzis, bezdarbnieku skaits arī nedaudz palielinājies. Tas liecina par dinamiskām pārmaiņām darba tirgū, kur notiek gan darbaspēka piesaiste, gan arī daži cilvēki aktīvāk meklē darbu, iespējams, reaģējot uz labvēlīgākiem tirgus apstākļiem. Šī situācija ir līdzīga kā jūnijā, kad Finanšu ministrija publicēja aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.-2029. gadam, paredzot bezdarba līmeņa kritumu līdz 6,3% 2025. gadam. Toreiz tika prognozēts, ka, neskatoties uz īstermiņa bezdarba pieaugumu, kopējā bezdarba krituma tendence saglabāsies, ko veicinās gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās. Togad augustā faktiskais bezdarba līmenis bija 6,4%, kas bija par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Prognožu salīdzinājums un ekonomiskie faktori

FM prognozes par bezdarba samazināšanos līdz 5,5% līdz 2029. gadam ir nedaudz optimistiskākas nekā dažas iepriekšējās prognozes. Piemēram, 2025. gada jūnijā FM prognozēja bezdarba līmeni 6,3% 2025. gadā un 6,9% 2024. gadā. Vēl agrāk, 2025. gada februārī, ziņots par nelielu bezdarba kāpumu 2024. gadā līdz 6,9%, ko veicināja ekonomikas bremzēšanās un ārējie satricinājumi. Taču šobrīd situācija izskatās cerīgāka.

Tiek prognozēts, ka inflācija pakāpeniski samazināsies, stabilizējoties ap 2,2% līmeni, kas ir labs signāls ekonomiskajai stabilitātei. Lai gan ekonomikas kritums 2025. gada pirmajos mēnešos nedaudz paaugstināja bezdarbu, kopējā tendence liecina par atveseļošanos. Salīdzinājumā ar citām prognozēm, piemēram, Latvijas Bankas ekspertu prognozēm 2025. gadam (6,8%) vai Ekonomikas ministrijas prognozēm (6,4%), FM prognoze ir viena no optimistiskākajām.

Interesanti ir arī tas, ka, pieaugot ekonomikai un darbaspēka pieprasījumam, būtiski palielinājusies iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte. Pat, sarūkot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, nodarbināto skaits ir audzis. Tas parāda, ka darba tirgus spēj absorbēt pieejamo darbaspēku un pat piesaistīt jaunus dalībniekus.

Reģistrētā bezdarba līmenis, kas vēsturiski ir bijis zemāks par faktisko, arī turpina savu krituma trajektoriju. Šobrīd tas ir sasniedzis 4,7%, kas ir zemāks pat par rādītājiem ekonomiskās aktivitātes virsotnē pirms krīzēm. Tas liecina par spēcīgu darba tirgus pieprasījumu un efektīvu darba meklēšanas procesu.

Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi

Lai gan nākotnes prognozes ir pozitīvas, joprojām pastāv zināmi izaicinājumi. Viens no galvenajiem ir demogrāfiskās tendences, kas ilgtermiņā var radīt darbaspēka trūkumu pat pie zemāka bezdarba līmeņa. FM atzīst, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās turpinās ietekmēt nodarbinātības rādītājus.

Tomēr, spriežot pēc pašreizējām tendencēm un FM prognozēm, nākamie gadi sola patīkamus uzlabojumus darba tirgū. Straujāka bezdarba samazināšanās nozīmē vairāk iespēju cilvēkiem atrast sev piemērotu darbu un uzlabot savu finansiālo stāvokli. Šī ir lieliska ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas aktīvi darbojas darba tirgū vai plāno to darīt.

Būtiski ir arī tas, ka ekonomikas izaugsme nebalstās tikai uz vienu faktoru, bet gan uz plašāku attīstību dažādās tautsaimniecības nozarēs, tostarp būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā. Šī diversifikācija padara tautsaimniecību noturīgāku pret ārējiem šokiem.

Rezumējot, Finanšu ministrijas prognozes par bezdarba samazināšanos tuvākajos gados ir ļoti iepriecinošas. Tās liecina par stabilu ekonomisko attīstību un darba tirgus potenciālu, kas varētu nodrošināt labklājības pieaugumu visā valstī.