Tāpat kā valstī kopumā, arī reģionos svētku svinēšanai priekšroka tiek dota ģimenes lokam – Vidzemē to norādījuši 54% aptaujāto, Kurzemē – 47%, Rīgā – 45%, Latgalē – 43% un Zemgalē – 41%.
Lāpu gājienos visbiežāk piedalās Vidzemē un Kurzemē, kamēr Rīgā šī aktivitāte ir zemāka. Arī militāro parādi visbiežāk vēro Vidzemē. Tā atbildējuši 22% respondentu, tad ar 19% seko Zemgale un 16% – Kurzeme.
Savukārt Latgalē un Rīgā šis rādītājs ir attiecīgi 15% un 17%. Rīgā ir visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri valsts svētku pasākumos nepiedalās vispār – 40%, kamēr Vidzemē tādu ir tikai 20%.
Aptauja rāda, ka 22% aptaujāto iedzīvotāju ir skaidrojuši Brīvības pieminekļa nozīmi saviem un savu radu bērniem, savukārt 28% to ir pieminējuši valsts svētku kontekstā, taču bez plašāka skaidrojuma. 39% atzīst, ka par pieminekļa nozīmi nestāsta vispār, uzskatot, ka to vajadzētu darīt kādam citam, piemēram, izglītības iestādēm.
Savukārt reģionos par Brīvības pieminekli un tā nozīmi visbiežāk jaunajai paaudzei stāsta vidzemnieki un kurzemnieki, kamēr Latgalē to dara tikai 18% un Zemgalē – 19%. Rīgā pieminekļa nozīmi skaidro 22%, un Rīgā arī ir visaugstākais rādītājs – 42% cilvēku -, kuri norāda, ka tas būtu jādara kādam citam, piemēram, izglītības iestādēm.
Aptauju oktobrī veica BTA un “Norstat Latvija“, piedaloties 1013 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.