Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka
apsekojuma dati pārsteidza ar bezdarba kāpumu. Trešajā ceturksnī bezdarba
līmenis pakāpās līdz 6,9%. Tas ir nedaudz augstāk nekā iepriekšējā ceturksnī un
arī pārsniedz to līmeni, ko redzējām gadu iepriekš. Bezdarbnieku skaits ir
audzis par 3,2 tūkstošiem, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni. Tai pat
laikā reģistrētais bezdarbs ir teju visu laiku zemākajā 4,7% līmenī.
Te gan jāņem vērā, ka pēdējā laikā mazāka bezdarbnieku daļa
reģistrējas Nodarbinātības Valsts aģentūrā, tāpēc faktiskā un reģistrētā
bezdarba dati var uzrādīt atšķirīgas tendences.
Tomēr šoreiz faktiskā bezdarba kāpums neliecina par darba
tirgus vājināšanos. Kā norāda “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, vienlaicīgi
var novērot būtisku pieaugumu to iedzīvotāju skaitā (+15,2 tūkstoši pret
pagājušo gadu), kas iepriekš bija neaktīvi un vēlējās iesaistīties darba tirgū.
Turklāt liela daļa no viņiem šajā periodā arī iekārtojās darbā. Nodarbināto
skaits gada laikā palielinājās par 12 tūkstošiem, un nodarbinātības līmenis
sasniedza 65,2%. Tas nozīmē, ka gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju vecumā no
15 līdz 74 gadiem strādāja. Nedaudz augstāku īpatsvaru mēs vēsturiski esam
redzējuši vien 2018.-2019. gadā. Tā ir laba ziņa darba devējiem un ekonomikai,
ņemot vērā, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpina samazināties un
vidējā darbinieka vecums pieaug.
Kā norāda Buceniece, tas, ka lielāks īpatsvars iedzīvotāju
iesaistās darba tirgū, darba devējiem palīdz labāk aizpildīt vakances. Protams,
ne vienmēr pieprasītās un piedāvātās prasmes sakrīt. Un jo saspringtāks darba
tirgus, jo darba devēji vairāk izjūt atbilstoša darbaspēka trūkumu. Šobrīd
aptuveni 15% uzņēmumu aptaujās norāda, ka izaicinājumi atrast piemērotus
darbiniekus, kavē uzņēmuma attīstību. Bet ir nozares, kur šis rādītājs ir par
kārtu augstāks. Piemēram, informācijas pakalpojumu nozarē, tas sasniedz 39%.
Buceniece prognozē, ka ekonomika turpinās augt, attiecīgi
darba tirgus kļūs vēl saspringtāks un bezdarba līmenis atkal samazināsies.
Attiecībā uz nodarbinātību gaidas atšķiras pa nozarēm, kopumā skats ir
piesardzīgs ar minimālu optimisma devu. Uzņēmēju aptaujās redzam, ka
pakalpojumu sektorā un būvniecībā strādājošie uzņēmumi sliecas par labu
darbinieku skaita palielināšanai tuvākajos mēnešos. Turklāt būvniecībā ar
nodarbinātību saistītais optimisms ir augstākais kopš 2019. gada pavasara.
Savukārt apstrādes rūpniecības un mazumtirdzniecības nozarēs vērojama
piesardzība, kas var būt saistīta ar globālo nenoteiktību un snaudošo
mājsaimniecību patēriņu.