Krievija veic masīvu kombinēto uzbrukumu Kijivai
Agrā piektdienas rītā, 2025. gada 14. novembrī, Krievija izvērsa plašu un koordinētu uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, izmantojot gan raķetes, gan dronus. Šis uzbrukums radījis ievērojamus postījumus un satraukumu pilsētā un tās apkārtnē, atstājot aiz sevis izpostītas infrastruktūras un civiliedzīvotāju vidū bailes un neziņu. Vairākos pilsētas rajonos bijuši dzirdami spēcīgi sprādzieni, kas liecina par intensīvu gaisa aizsardzības sistēmu darbību un Krievijas armijas uzbrukuma intensitāti.
Uzbrukuma detaļas un sekas
Pēc sākotnējās informācijas, Krievijas spēki uz Ukrainu raidījuši aptuveni 19 raķetes un vairāk nekā 400 dronus, no kuriem lielākā daļa bijuši “Shahed” tipa. Lai gan Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki demonstrējuši ievērojamu efektivitāti, notriecot lielu daļu uzbrukuma līdzekļu, daži no tiem tomēr sasnieguši mērķus, nodarot postījumus civilajai infrastruktūrai. Ziņots par trāpījumiem dzīvojamajās ēkās, skolu un medicīnas iestāžu tuvumā, kā arī administratīvās ēkās. Dažos rajonos ir traucēta siltumapgāde un iespējami elektroapgādes un ūdensapgādes pārtraukumi, radot papildu grūtības iedzīvotājiem.
Kijivas mērs Vitālijs Kličko informējis, ka uzbrukumi skāruši gandrīz visus pilsētas rajonus, un glābšanas dienesti strādājuši visā pilsētā, lai novērtētu un novērstu postījumus. Diemžēl uzbrukuma rezultātā ir arī cietušie un bojāgājušie, tomēr precīzs upuru skaits tiek precizēts. Daži avoti min, ka starp ievainotajiem ir arī grūtniece un cilvēki kritiskā stāvoklī, kas uzsver šī uzbrukuma nežēlīgo raksturu.
Starptautiskā reakcija un turpmākās perspektīvas
Šis masīvais uzbrukums notiek laikā, kad Ukrainas Rietumu sabiedrotie pastiprina spiedienu uz Krieviju, gan ar jaunām sankcijām, gan politisku atbalstu. G7 valstu ārlietu ministri aicinājuši nekavējoties panākt pamieru un pauduši nelokāmu atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei. Ukrainas ārlietu ministrs uzsvēris steidzamu vajadzību stiprināt Ukrainas aizsardzību un aicinājis ieviest vairākus pasākumus, tostarp izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus.
Kijivas mēra un citu amatpersonu teiktais liecina par uzbrukuma stratēģisko mērķi – radīt maksimālu satraukumu un kaitējumu civiliedzīvotāju vidū. Šādi uzbrukumi, kas vērsti pret dzīvojamo fondu un infrastruktūru, ir cinisks mēģinājums salauzt ukraiņu tautas morāli un gribu pretoties. Tāpat kā karš Ukrainā kopumā, arī šis uzbrukums ir pārkāpums starptautiskajām tiesībām un humānajām normām.
Situācija Ukrainā joprojām ir ļoti saspringta, un šādi notikumi atgādina par nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan finansiāli, lai tā spētu aizstāvēties un galu galā atgūt savu teritoriālo integritāti. Turpmākajos mēnešos un gados būs svarīgi sekot līdzi gan frontes situācijai, gan diplomātiskajām pūlēm, lai rastu ceļu uz mieru.