Ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs mēnešos pārsniedza prognozes un turpinājās arī tālākos ceturkšņos, tāpēc var prognozēt, ka par spīti ārējiem apstākļiem, ekonomiskā aktivitāte eirozonā turpinās palielināties mērenā tempā, pauž Eiropas Komisija savā 2025. gada rudens ekonomikas prognozē.
Šā gada rudens prognoze iezīmē reālā IKP pieaugumu par 1,4% 2025. un 2026. gadā, kas 2027. gadā var sasniegt pat 1,5%. Paredzams, ka eirozona atspoguļos šo tendenci, un tiek prognozēts, ka reālais IKP 2025. gadā pieaugs par 1,3%, 2026. gadā – par 1,2% un 2027. gadā par 1,4%.
Tiek prognozēts, ka inflācija eirozonā turpinās samazināties, 2025. gadā sarūkot līdz 2,1% un prognozes periodā saglabājoties aptuveni 2% robežās.
Paredzams, ka Eiropas Savienībā inflācija būs nedaudz augstāka, 2027. gadā samazinoties līdz 2,2 %.
Savukārt Latvijas tautsaimniecībā 2025. gadā sagaidāma mērena izaugsme 1% apmērā – tas ir nedaudz labāks rezultāts, nekā tika prognozēts pavasarī. Salīdzinājumam, Igaunijā šogad tiek prognozēta 0,6% ekonomikas izaugsme, bet Lietuvā – 2,4%.
Nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsmes temps palielināsies, sasniedzot 1,7%. Kā pauž eirokomisārs Valdis Dombrovskis (JV), to sekmēs lielāks privātais patēriņš reālo algu pieauguma dēļ, kā arī investīcijas, īpaši pateicoties ES fondu atbalstam.
“Šie rādītāji apliecina ES ekonomikas noturību sarežģītos apstākļos, par spīti tirdzniecības tarifiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Vienlaikus ir jāpaātrina darbs, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju, mazinātu birokrātiju un veicinātu ekonomikas izaugsmi,” norāda Dombrovskis.
Ko prognozē Latvijai
2027. gadā Latvijas IKP sasniegs līdz 1,9%, pateicoties privātajam patēriņam, investīcijām un eksportam. EK prognozē, ka pārtikas un pakalpojumu cenu inflācija saglabāsies augsta. – 2025. gadā tā varētu sasniegt 3,6%, bet 2026. gadā noslīdēt līdz 2,2% un 2027. gadā noturēties līdz 2,4% robežās.
Savukārt vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā palielināsies līdz 3,1%, ko sekmēs vājāks ieņēmumu pieaugums un pieaugošie izdevumi. Vēl lielāks tas būs 2027. gadā, kad sasniegs 4,3%, galvenokārt pieaugošo aizsardzības izdevumu dēļ.
Paredzams, ka ģeopolitiskie notikumi veicinās piesardzību mājsaimniecības uzkrājumos – 2025. gadā tas pieaugs līdz 6,4%. Privātais patēriņš 2025. gada otrajā pusē atjaunosies lēni, un nākošajos gados turpinās pieaugt.
Investīcijas saglabāsies stabilas visu atlikušo gadu 10,5% robežās, pateicoties ES līdzekļu ieplūdei un palielinātajiem aizsardzības izdevumiem. Atjaunosies arī privātās investīcijas, ko veicinās uzņēmumu kreditēšana un zemākas aizņemšanās izmaksas.
EK prognozē, ka Latvijas pakalpojumu eksports atjaunosies šogad, savukārt preču eksports – vien 2026. un 2027. gadā.
Kopumā prognozēts, ka reālā IKP pieaugums 2025. gadā sasniegs 1%, 2026. gadā tas pioeaugs līdz 1,7%, bet 2027. gadā – līdz 1,9%.
EK arī prognozē, ka bezdarba līmenis šogad un turpmākajos gados samazināsies. Savukārt valdības deficīts 2026. gadā varētu pieaugt līdz 3,5% no IKP, bet 2027. gadā – līdz 4,3%.
Valsts parāda attiecība pret IKP 2024. gadā sasniedz 46,6% un EK prognozē, ka līdz 2027. gadam tā sasniegs 54,6%. Tas notiks augsta budžeta deficīta un naudas plūsmas korekcijas dēļ, ko ietekmē gaidāmā eiroobligāciju dzēšana, norāda EK.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit