Vienlaikus pētījums rāda, ka daļa jauniešu nejūtas pietiekami zinoši, lai iesaistītos partijās vai risinātu jautājumus ar valsts un pašvaldību institūcijām. Arī dalība piketos un protesta akcijās ir retāka, lai gan daži jaunieši atzīst, ka iesaistītos, ja viņiem būtu svarīga tēma.
Jaunieši ierobežoto iesaisti politiskās partijās Latvijā skaidro ar negatīvu priekšstatu par politiku, sabiedrības attieksmi un bažām par reputācijas risku. Daļa pētījuma dalībnieku uzskata, ka dalība partijā var radīt negatīvu uztveri sabiedrībā vai izraisīt kritiku sociālajos medijos. Citi norāda, ka viņiem trūkst politisko zināšanu vai valodas prasmju, lai pārstāvētu lielāku cilvēku skaitu, kā arī nevēlās uzņemties lielu atbildību.
Lielākā daļa jauniešu neiesaistās politisko viedokļu paušanā sociālajos medijos. Daži apspriež politiku draugu lokā, bet šāda aktivitāte nav plaši izplatīta.
Skolotāji novērojuši, ka daudzi līdzdalības pasākumi jauniešiem šķiet simboliski, it īpaši mazākumtautību skolās. Kā pozitīvs piemērs aktīvai līdzdalībai minēta Daugavpils, kur pašvaldība nodrošina iespējas jauniešiem praktiski iesaistīties lēmumu pieņemšanā.
Pētījums par patriotismu un nacionālismu pilsoniskajā izglītībā Latvijā veikts Latvijas Zinātnes padomes projektā “Patriotisms un nacionālisms: domāšana, attieksmes un to ietekme uz demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības attīstību”.
Tā mērķis bija izpētīt, kā šīs nacionālās piesaistes formas ietekmē demokrātiskas sabiedrības attīstību. Pētījums veikts Krievijas-Ukrainas kara kontekstā, kas aktualizēja jautājumus par nacionālo identitāti, sabiedrības gatavību krīzēm un demokrātisko vērtību nozīmi.