Baltijas valstis stiprina kopējo aizsardzību un apņemas turpināt atbalstu Ukrainai
Baltijas valstis, apliecinot savu nelokāmo apņēmību reģionālajai drošībai un starptautiskajai stabilitātei, ir vienojušās par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā. Šis vēsturiskais solis tika sperts piektdien, kopīgajā Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sēdē, kas pazīstama arī kā Baltijas padome. Tikšanās laikā dalībvalstu pārstāvji uzsvēra vienotības nozīmi, stiprinot ne tikai savu drošību, bet arī reģionālo savienojamību, kas ir būtiska ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.
Vienota fronte drošības izaicinājumu priekšā
Mūsdienu mainīgajā ģeopolitiskajā ainavā Baltijas valstu vienotība ir neatsverama. Lietuva, Latvija un Igaunija atzīst, ka kopā tās spēj efektīvāk reaģēt uz drošības izaicinājumiem, tostarp uz Krievijas agresiju Ukrainā. Šī stratēģiskā partnerība ietver ne tikai militāro gatavību un kopīgu militāro mācību organizēšanu, bet arī informācijas apmaiņu un koordinētu rīcību krīzes situācijās. Tiek plānots stiprināt kopīgo gaisa telpas kontroli un aizsardzību, kā arī attīstīt kopīgus militāros iepirkumus, lai optimizētu resursus un nodrošinātu augstāku kaujas spēju līmeni.
Nepārtraukts un spēcīgs atbalsts Ukrainai
Vienlaikus ar drošības stiprināšanu Baltijas valstis atkārtoti apliecinājušas savu nelokāmo atbalstu Ukrainai tās cīņā par brīvību un suverenitāti. Šis atbalsts nav tikai politiska deklarācija, bet arī konkrētas darbības. Baltijas valstis sniedz Ukrainai gan militāro, gan finansiālo, gan humāno palīdzību, un ir gatavas turpināt šo palīdzību tik ilgi, cik nepieciešams. Tiek uzsvērts, ka Ukrainas uzvara ir vitāli svarīga ne tikai pašai Ukrainai, bet arī visas Eiropas drošībai. Baltijas valstis aktīvi iestājas par stingrāku sankciju politiku pret Krieviju un par Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas atbalstīšanu.
Reģionālās savienojamības nozīme
Papildus drošības un aizsardzības jautājumiem, Baltijas valstis ir apņēmušās stiprināt arī reģionālo savienojamību. Tas ietver infrastruktūras attīstību, īpaši transporta un enerģētikas jomā. Spēcīgāka savienojamība ne tikai veicina ekonomisko izaugsmi un tirdzniecību, bet arī palielina reģiona noturību pret ārējiem satricinājumiem un uzlabo mobilitāti militāro un civilo vajadzību nodrošināšanai. Tiek runāts par kopīgiem projektiem dzelzceļu modernizācijā, ceļu tīklu uzlabošanā un vienotas digitālās telpas veidošanā. Šie pasākumi ir svarīgi, lai Baltijas valstis spētu pilnvērtīgi integrēties Eiropas Savienībā un nodrošināt savu konkurētspēju pasaules tirgū.
Nākotnes perspektīvas un stratēģiskā vīzija
Baltijas valstu kopīgajā sēdē tika aplūkotas arī nākotnes perspektīvas un stratēģiskā vīzija reģionam. Tiek prognozēts, ka ciešāka sadarbība aizsardzībā un pastāvīgs atbalsts Ukrainai stiprinās Baltijas valstu pozīcijas starptautiskajā arēnā. Dalībvalstis ir apņēmušās turpināt dialogu un koordinēt savas ārpolitikas virzienus, lai kopīgiem spēkiem risinātu reģiona un pasaules izaicinājumus. Šī vienotība un kopīgā rīcība ir kā spēcīgs signāls gan sabiedrotajiem, gan potenciālajiem pretiniekiem, ka Baltijas valstis ir stipras, vienotas un gatavas aizstāvēt savas vērtības un intereses.