Mūžībā devies talantīgais Liepājas teātra aktieris un dziedātājs Gunārs Borgs
Ar dziļu sēru Latvijas kultūras pasaule šonedēļ atvadās no izcilā Liepājas teātra aktiera un dziedātāja Gunāra Borga, kurš 81 gada vecumā pārrauts mūža pavediens. Gunāra Borga aiziešana ir jūtams zaudējums ne tikai Liepājas teātrim, bet visai Latvijas skatuves mākslai, jo viņa talants, harizma un skanīgā balss gadu desmitiem sildīja un iedvesmoja skatītājus.
Bagāts un daudzveidīgs radošais mantojums
Gunārs Borgs dzimis 1944. gada 11. janvārī Liepājā, muzikālā vidē, kas neapšaubāmi iespaidoja viņa turpmāko karjeru. Viņa vecāki bija Liepājas teātra kora mākslinieki, radot pamatu dziļai mīlestībai pret mūziku un skatuvi jau no agras bērnības. Jau sešu gadu vecumā Gunārs pirmo reizi kāpa uz skatuves, atveidojot Serjožas lomu izrādē “Anna Kareņina”, un šī pieredze iespaidoja viņu uz mūžu. Vēlāk, pusaudža gados, viņš jau strādāja Liepājas teātrī par skatuves strādnieku un spēlēja nelielās epizodēs. Viņš absolvējis Liepājas Mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu nodaļu un Liepājas teātra 1. studiju. Savas profesionālās gaitas Liepājas teātrī viņš uzsāka 1969. gadā un kļuva par nenoliedzami spilgtu muzikālo uzvedumu vadošo solistu, nostrādājot teātrī vairāk nekā 50 gadus. Viņa skanīgā balss un skatuves harizma valdzināja skatītājus gadu desmitiem.
Gunāra Borga skatuves karjera Liepājas teātrī ir bagāta un daudzveidīga. Starp viņa nozīmīgākajām lomām jāmin Johana Štrausa dēla atveidojums izrādē “Vīnes valsis” (1969), Pinkertona loma Džakomo Pučīni operā “Čo-čo-Sana” (1973), kā arī fon Traps R. Rodžersa mūziklā “Mūzikas skaņas” (1993). Viņš ar lielu talantu un dvēselisku piepildījumu atveidojis arī Šamplatro F. Ervē “Šķelmīgā jaunkundze” (1974), Frediju F. Lova “Mana skaistā lēdija” (1977), Gēti F. Lehāra “Dzejnieka mīla” (1983), Māri A. Jansona “Gundega” (1994) un Karamello J. Štrausa “Nakts Venēcijā” (1996). Taču par vienu no Gunāra Borga mūža lomām, ko viņš ar īpašu mīlestību un aizrautību spēlēja veselus 25 gadus, kļuva Joskes loma R. Blaumaņa komēdijā “Skroderdienas Silmačos”. Šī loma, kā arī daudzas citas, apliecina Borga spēju iejusties dažādos tēlos, sniedzot skatītājiem gan sirds siltumu, gan patiesu prieku.
Balss, kas skanējusi visā Latvijā
Gunāra Borga balss bija pazīstama ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā. Viņš bija ne tikai aktieris, bet arī talantīgs dziedātājs, kura vokālais sniegums iepriecināja klausītājus dažādos koncertuzvedumos, piemēram, “Mīlas dziesma” (1973), “Jaungada nakts pilī” (1978), “Mūžam dzīvā operete” (1982), “Un atkal zilā vakarā” (1985), “Kad zāle bija zaļāka, debesis augstākas” (1990), “Desmit kungi no Liepājas teātra” (1991) un “Dziesma par sapni” (1996). Viņa plašais skatuves un dziedātāja talants padarīja viņu par vienu no iemīļotākajiem māksliniekiem paaudzēm.
Liepājas teātris un visa Latvijas kultūras sabiedrība ar dziļu sēru piemin Gunāru Borgu. Viņa talants, skatuves sniegums un unikālā balss paliks mūsu atmiņā uz mūžu. Šī ir liela zaudējuma diena, taču viņa radošais mantojums dzīvos turpmākās paaudzēs, iedvesmojot un priecējot.
“Liepājas teātrim cauri gadiem piemitusi dziedoša dvēsele, un to izteica daudzas balsis. Gunārs Borgs bija viena no pašām skanīgākajām. No klasiskās operas un operetes līdz dziesmu spēlēm un mūzikliem – plašs bija viņa nospēlēto lomu saraksts,” raksta kolēģi.
Jauns.lv izsaka visdziļāko līdzjūtību Gunāra Borga tuviniekiem un talanta cienītājiem.