Virslīgas vadītājs Maksims Krivuņecs par sezonas rezultātiem un nākotnes izaicinājumiem
Par aizvadīto “Tonybet” futbola Virslīgas sezonu un tuvāko nākotni sarunā ar portālu Sportacentrs.com dalījies ilggadējais līgas vadītājs Maksims Krivuņecs. Viņš atzīst, ka ar sezonu kopumā ir liels gandarījums, īpaši par organizatorisko pusi un auditorijas pieaugumu digitālajos kanālos. Lai gan skatītāju skaits klātienē piedzīvojis kritumu, Krivuņecs norāda uz objektīviem iemesliem tam, un uzsver, ka kopējā līgas attīstība ir uzņēmusi pareizo virzienu. Prieku sagādā arī čempionu daudzveidība – pēdējo četru gadu laikā Latvijas meistars ir mainījies trīs reizes, kas liecina par līgas konkurētspējas pieaugumu.
Tomēr Krivuņecs pauž nožēlu par to, ka neviens Latvijas klubs nespēja kvalificēties Eiropas klubu turnīru pamatkārtām, kas būtiski ietekmējis Latvijas koeficientu UEFA rangā un attiecīgi arī finansiālās iespējas. “UEFA rangā iepriekš bijām pavisam tuvu 33. vietai, kas būtu devusi vienu vietu Eiropas līgas kvalifikācijā un attiecīgi daudz labākas izredzes kvalificēties Konferences līgas pamatturnīram, bet tagad, nespēlējot šoruden, Latvija atkāpusies uz 38. vietu,” skaidro Krivuņecs, uzsverot, ka runa nav tikai par prestižu, bet arī par nozīmīgām UEFA prēmijām.
Leģionāru politika un jaunatnes attīstības perspektīvas
Krivuņecs atklāj, ka izmaiņas leģionāru politikā ir atstājušas iespaidu arī uz U21 spēlētāju iespēju iekļūt Virslīgā. Viņš norāda, ka agrāk klubi bija ieinteresēti vairāk spēlēt jaunos Latvijas futbolistus, taču tagad šī tendence mazinājusies. “U21 spēlētāju skaita samazināšanās, ja turpināsies, nākotnē būs problēma. Bet drīzāk problēma Latvijas futbolam kopumā, nevis tieši Virslīgai,” uzsver Krivuņecs. Viņš atceras, ka iepriekšējos gados pieauguši Latvijas U21 izlases sasniegumi UEFA turnīros, kas nebūt nebija no tukšas vietas radies, bet gan tādēļ, ka Virslīgas klubi bija ieinteresēti iespēlēt U21 spēlētājus, un šī pieredze viņiem ļoti noderēja Latvijas izlasē.
Kā piemēru, kurš saglabājis nostāju par jauno spēlētāju attīstību, Krivuņecs min “Mettu”, kas, diemžēl, līgā palika pēdējā vietā un izkrita uz Nākotnes līgu pēc 14 sezonām Virslīgā.
Ideja par 12 komandu Virslīgu: starp ieguvumiem un bažām
Viens no karstākajiem diskusiju tematiem ir ideja par Virslīgas paplašināšanu līdz 12 komandām. Lai gan šī ideja ir izskanējusi no dažiem klubiem un tiek apspriesta federācijas līmenī, Krivuņecs pauž savas bažas. “Uzskatu to par sliktu ideju,” viņš atklāj. Krivuņecis uzskata, ka tas samazinās lielo un svarīgo spēļu skaitu, kā arī piesaistīs komandas, kas vēl nebūs pietiekami spēcīgas, lai konkurētu ar līderiem. Tas varētu novest pie kopējā līmeņa pazemināšanās. Viņaprāt, ja nepieciešamas pārmaiņas, tad drīzāk vajadzētu apsvērt līgas samazināšanu līdz astoņām komandām, lai paceltu vidējo līmeni.
Tomēr ir arī pretēji viedokļi. Daži klubi, piemēram, “Metta” ģenerāldirektors Ģirts Mihelsons, atbalsta 12 komandu formātu, norādot uz potenciāliem ieguvumiem jaunatnes attīstībā un spēcīgāku spēļu kalendāru rudenī, kas varētu palīdzēt izlases spēlētājiem labāk sagatavoties. Viņš uzsver, ka lēmumiem jābalstās uz plašāku skatījumu, nevis atsevišķu klubu interesēm. Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko apstiprina, ka diskusijas notiek, taču uzsver nepieciešamību pēc pamatīgas analīzes un diskusijām, pirms pieņemt šādu nozīmīgu lēmumu.
Pavasara konflikts ar medijiem un “Mettas” izkrišana
Krivuņecs arī pieskaras pavasarī notikušajam konfliktam ar medijiem, taču sīkāk par to nekomentē, vien norādot, ka šādi incidenti nepalīdz līgas attīstībai. Runājot par “Mettas” izkrišanu no Virslīgas pēc 14 sezonām, Krivuņecs pauž nožēlu, bet saprotamu, ka sportiskā rezultātā tas ir neizbēgami. Klubs ir pazīstams ar savu darbu ar jaunatni, un cerams, ka tā atrašanās Nākotnes līgā būs tikai īslaicīga.