Mātes izvēlas Zemessardzi: Aizsargāt ģimeni un valsti
Novembris Latvijā tradicionāli ir patriotisma mēnesis, kas piesātināts ar Lāčplēša dienas un Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinībām. Tomēr pēdējos gados šos svētkus aizēno starptautiskā ģeopolitiskā situācija, īpaši Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā. Šie notikumi, lai gan rada satraukumu Baltijas reģionā, vienlaikus iedvesmo ar ukraiņu tautas drosmi un patriotismu. Šis vēsturiskais konteksts ir mudinājis daudzus Latvijas iedzīvotājus, tostarp arī mātes, pievienoties Zemessardzei, lai aktīvi palīdzētu nodrošināt valsts drošību. Divas šādas sievietes, abas mātes, dalās savā pieredzē un motivācijā, kāpēc viņas izvēlējušās aizstāvēt savu dzimteni.
Dziļāka izpratne par pienākumu un atbildību
Viena no intervētajām sievietēm, vārdā Ilze (vārds mainīts), ir Zemessardzes jaunsargu instruktore. Viņa ir divu pilngadīgu bērnu māte un audzinājusi arī piecus jaunākus brāļus un māsas. Lai gan Ilze dzīvo Pierīgā, viņa plāno tuvākajos gados pārcelties uz dzīvi tuvāk Baltkrievijas robežai. Ilze Zemessardzē dien kopš 2022. gada, kad Ukrainā sākās pilna mēroga karš. Lai gan viņai tobrīd bija 44 gadi un viņa šaubījās par savu vecumu, viņa tomēr pieņēma lēmumu pievienoties Zemessardzei, jo uzskatīja, ka nav par vecu, lai sniegtu savu ieguldījumu valsts aizsardzībā. Otra sieviete, kuras vārds arī mainīts, dzīvo Sēlijā, netālu no Baltkrievijas robežas. Viņai ir trīs mazi bērni, kurus viņa audzina viena. Abas sievietes, neskatoties uz atšķirīgajām dzīves situācijām un bērnu vecumu, ir spērušas līdzīgu soli, kļūstot par zemessardzēm un apmācot jaunsargus. Viņu kopīgā motivācija ir apziņa, ka nepieciešamības gadījumā viņas spēs aizstāvēt savu ģimeni un Latviju. Daudzas sievietes, domājot par ģimenes drošību kara apstākļos, varētu apsvērt evakuāciju, taču šīs sievietes uzskata, ka visdrošākā rīcība ir palikt Latvijā un aktīvi piedalīties tās aizsardzībā. Viņas ir gatavas sargāt savu dzimteni, nevis atkāpties no tās briesmu priekšā.
Motivācija: ne tikai patriotisms, bet arī personīgā izaugsme
Sieviešu lēmumu stāties Zemessardzē bieži vien vada spēcīgs patriotismam līdzās esošs personīgās izaugsmes un pašizziņas motīvs. Daudzas atzīst, ka vēlējušās pārbaudīt savas spējas un izturību ekstremālos apstākļos. Zemessardzē piektā daļa karavīru ir sievietes, un viņu motivācija ir līdzīga vīriešu motivācijai – būt gatavām savas valsts aizsardzībai. Viena no intervētajām sievietēm, Ilze, stāsta, ka sākotnēji viņai šķitis, ka ir par vecu, tomēr viņa izlēmusi sevi pārbaudīt un pievienojusies Zemessardzei. Viņa sāka dienestu 2022. gadā un kopš tā laika aktīvi piedalās mācībās, kļūstot arī par jaunsargu instruktori. Kā pedagoģe un biologe viņa bauda darbu ar jauniešiem dabā, uzskatot, ka svarīgākais ir drošība.
Citas sievietes, piemēram, aktrise Marija Linarte, pievienojās Zemessardzei īsi pēc kara sākuma Ukrainā. Neskatoties uz savu nelielo svaru (47 kg), viņa pierādīja, ka fiziskais spēks nav noteicošais faktors; svarīgāks ir iekšējais spēks un spēja degt par savu valsti. Viņa uzsver, ka Zemessardzē sievietēm ir vieta un ka viņas var izdarīt vairāk nekā vīrieši noteiktās situācijās. Dažas sievietes atzīst, ka Zemessardze ir mainījusi viņu dzīves, sniegusi jaunu perspektīvu un pat palīdzējusi tikt galā ar personīgām problēmām, piemēram, depresiju. Tāpat bieži tiek minēts, ka Zemessardzē ir iespēja iepazīties ar kārtīgiem un fiziski attīstītiem cilvēkiem, un pat atrast nākamo dzīvesbiedru.
Drošība ungatavība rīkoties
Ģeopolitiskās situācijas dēļ arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, tostarp sievietes, pievērš uzmanību valsts drošībai un sāk apzināties nepieciešamību būt gataviem rīkoties. Daudzas sievietes uzskata, ka galvenais iemesls, kāpēc viņas stājušās Zemessardzē, ir vēlme aizsargāt savu ģimeni un savas mājas. Pat ja sievietes nespēj sacensties ar vīriešiem fiziskajā spēkā, viņas spēj veiksmīgi pildīt dažādus kaujas uzdevumus un ir arī ļoti vērīgas, pacietīgas un spēj koncentrēties uz detaļām, kas ir svarīgi dažādās militārās jomās.
Zemessardzes komandieris atzīst, ka dienestam pievienojas arvien vairāk sieviešu, un tas ir pozitīvs signāls par sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā. Pēdējā laikā ir veiktas izmaiņas likumdošanā, lai uzlabotu dienesta apstākļus un noturētu cilvēkus Zemessardzē ilgtermiņā, piemēram, tiek domāts par apmācību dienu kompensācijām un attiecībām ar darba devējiem. Kopš 2025. gada 10. jūlija, vēsturiskā brīdī Zemessardzes vēsturē, par bataljona komandieri pirmo reizi kļuvusi sieviete – pulkvežleitnante Anita Pizele, apliecinot sieviešu spēju ieņemt augstus komandieru amatus un vadīt bruņotos spēkus.
Šīs sievietes, stājoties Zemessardzē, ne tikai stiprina valsts aizsardzību, bet arī sniedz pozitīvu piemēru citiem, īpaši jauniešiem un citām sievietēm, parādīt, ka patriotisms un gatavība aizstāvēt savu valsti nav saistīti ar dzimumu, bet gan ar sirds pārliecību un gatavību rīkoties.