Kā uzsver Krauze, ja ir kaut mazākās šaubas par lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas tiesiskumu, tai skaitā Zemkopības ministrijas kā akcionāra uzdevuma došanu LVM, tas jāpārbauda neatkarīgi.
Partija “Progresīvie”, kas jau iepriekš norādījusi, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, pirmdien izplatītajā paziņojumā vēlreiz prasa sniegt skaidrojumus. Tā norādījusi, ka pēc informācijas saņemšanas izvērtēs vēršanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Ģenerālprokuratūrā.
Tāpat vēstīts, ka LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.
Vienlaikus TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ – atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.
Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.
Siliņas vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.
“Nekā personīga” minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt “konkurētspējīgu cenu”, bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.