Tautas saziedotā vērtība zelts
Brīvības piemineklis, kas nesen atzīmējis savu 90. jubileju, ir ne tikai Latvijas valstiskuma un brīvības ikona, bet arī apliecinājums tautas vienotībai un spējai ziedot. Uzcelts par aptuveni trīs miljoniem latu, ko tauta saziedoja no sirds, pieminekļa vērtība ir iespaidīga. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados par vienu latu tika piešķirti 0,29 grami tīra zelta, kas nozīmē, ka kopumā pieminekļa celšanai tika izmantots zelta ekvivalents, kas pārsniedz 870 kilogramus. Ja šodienas vērtībā, kur grams zelta maksā ap 70 eiro, aprēķinām pieminekļa “tīrsvaru”, tas sasniedz jau aptuveni 60 miljonus eiro. Tomēr šī summa ir tikai niecīga, salīdzinot ar pieminekļa patieso nozīmi – tas ir tautas gribasspēka, vienotības un valsts idejas mūžīguma simbols.
Pieminekļa tapšanas ceļš: No idejas līdz atklāšanai
Ideja par Brīvības pieminekli radās jau 1922. gadā, bet ceļš līdz tā atklāšanai 1935. gada 18. novembrī bija garš un sarežģīts. Pēc vairākiem konkursiem un diskusijām par metu un atrašanās vietu, uzvarēja tēlnieka Kārļa Zāles projekts “Mirdzi kā zvaigzne”. Celtniecības darbi sākās 1931. gada 18. novembrī, arhitekta Ernesta Štālberga vadībā, un ilga četrus gadus. Pieminekļa kopējais materiālu svars sasniedza 2500 tonnas, bet akmens apstrādei vien tika patērētas 308 000 darba stundas. Tā augstums ir 42 metri, un tas veidots no dažādiem akmeņiem, tostarp Somijas granīta un Itālijas travertīna. Brīvības tēls, kas atrodas obeliska galotnē, tika izkalts Stokholmā no vara skārda.
Simboliskā nozīme un piemiņa
Brīvības piemineklis ir ne tikai piemiņas vieta Brīvības cīņās kritušajiem, bet arī spēcīgs Latvijas neatkarības un brīvības simbols. Piemineklis ir tapis par tautas ziedojumiem, kas apliecina tautas vienotību un gatavību cīnīties par savu valsti. Pat okupācijas gados, kad tika apsvērta pieminekļa nojaukšana, tas saglabāja savu nozīmi tautai kā neatkarības atgūšanas cerības simbols. Tas joprojām ir vieta, kur pulcēties svētkos un pieminēt tos, kas cīnījušies par Latvijas brīvību.