Smits ir pārliecināts, ka Krievijas mērķi pēdējo desmit gadu laikā nav mainījušies – krievi darīs visu, ko spēj, lai sašķeltu NATO, lai liktu tai mazāk izskatīties pēc šādas organizētas alianses. Viņš pieļāva, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins savulaik patiešām ir pieļāvis iespēju sadzīvot ar Rietumiem, taču pēc tam, kad redzēja, “kā Rietumi neizmantoja savas iespējas un pameta Krieviju 90. gados, viņš teica – nē, mums ir jāatgriežas pie vecā padomju stila, jāatgūst varenība”.
“Šis ir viņa veids, kā to mēģināt panākt. Tomēr krievi smagi nenovērtēja Ukrainas apņēmību, tāpat pilnīgi pretēju reakciju viņi pieredzēja Zviedrijā un Somijā. Viņi vēlas, lai NATO pārtrauktu paplašināties, bet tā vietā paši pārliecina iestāties šajā aliansē divas valstis, kas 70-80 gadus ir bijušas neitrālas…” aģentūrai LETA izteicās amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks, kurš savulaik bija dislocēts arī Rīgā.
Krievijas nākotni Smits prognozēja atturīgi, jo tā turpina pārsteigt ekonomistus, kuri apgalvo, ka Krievijas ekonomikai jau bija jāsabrūk, taču tā nav sabrukusi. Viņš gan norādīja, ka ekonomisti maz runā par Krievijā strauji izaugušo pakalpojumu sektoru. Krievijā pakalpojumu nozares agrāk nebija, jo parasti tā ir cieši saistīta ar naudu cilvēku kabatās, kuras viņiem nebija, bet tagad ir – nauda kabatās ir gan karavīriem, gan viņu ģimenēm. Smits uzsver, ka šāda pakalpojumu ekonomika tagad ir izveidojusies arī Krievijā, kas viņam liek domāt par ASV ekonomiku, kuras pamatā ir pakalpojumi.