ANO Klimata konferences laikā Brazīlijā izskan protesta saucieni par iezemiešu tiesībām un Amazoni
Brazīlijas pilsētā Belēnā notiekošās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 30. Klimata konferences (COP30) ietvaros dažādu cilšu pārstāvji un klimata aktīvisti ir uzsākuši vērienīgu protestu akciju, lai pievērstu pasaules uzmanību Amazoni apdraudošajām problēmām un uzsvērtu iezemiešu kopienu tiesības.
Izaicinājumi un prasības: Cilšu balsis COP30
Sestdien, 15. novembrī, tūkstošiem cilvēku pulcējās Belēnas ielās, lai skaļi paustu savas prasības. Daudzi no protestētājiem pārstāv ciltis, kuru dzīves telpa un kultūra ir tieši pakļauta klimata pārmaiņu postošaajai ietekmei. Viņu galvenā cerība ir, ka šogad konference, kas notiek pašā Amazonē, beidzot spēs nodrošināt, ka iezemiešu balsis tiek ne tikai sadzirdētas, bet arī ņemtas vērā lēmumu pieņemšanā. Šī ir pirmā reize, kad klimata konference notiek Amazonē, un tās mērķis ir tieši uzsvērt mežu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nozīmi.
Īpaši spilgti izskanēja Munduruku cilts pārstāvju balss, kuri bloķēja galveno ieeju konferences “zilajā zonā”, kas paredzēta diplomātiem un sarunu vedējiem. Viņu prasība ir izbeigt projektus un izrakumu darbības, kas apdraud iezemiešu teritorijas, īpaši Tapadžosas un Singo upju baseinos. Viņi pieprasa nekavējoties pārtraukt koksnes ciršanu, naftas ieguvi, nelegālo kalnrūpniecību un nelikumīgu mežizstrādi. Protestētāji uzsvēra, ka viņu zeme nav pārdošanā un ka viņi ir dabiskie mežu sargi. Tiek pieprasīta arī iezemiešu teritoriju demarkācija, kas ir nozīmīgs solis cīņā pret klimata pārmaiņām.
ENO atbilde un cerības
Konferences organizatori, tostarp COP30 izpilddirektore Ana Toni, atzina protestus kā “leģitīmus” un apliecināja, ka valdība ieklausās. Lai gan demonstrācijas radīja īslaicīgu kavēšanos piekļuvē konferences telpām, protestētājiem tika piedāvāta tikšanās ar cilšu ministru Sōniju Gvadžajaru un vides un klimata pārmaiņu ministri Marinu Silvu. Šī gada konference pulcē rekordlielu iezemiešu dalībnieku skaitu – vairāk nekā 900, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējām konferencēm. Tas liecina par centieniem nodrošināt plašāku iezemiešu kopienu līdzdalību un ieklausīšanos.
Lai gan cerības ir augstas, daži iezemiešu līderi joprojām pauž skepsi, norādot, ka viņu līdzdalība un redzamība vēl nenozīmē reālu varu un ietekmi uz sarunām. Viņi uzsver, ka šī ir “īstenošanas konference”, kurā jāparāda konkrēti rezultāti, nevis tikai solījumi.
Klimata pārmaiņu postošā ietekme uz Amazoni
Amazonas lietus meži, kas ir globāli nozīmīgs ekosistēmu rezerve, piedzīvo arvien lielākus draudus. Klimata pārmaiņas izpaužas kā vēlākas lietusgāzes, intensīvāki sausuma periodi, izcirtumi upju gultnēs un palielināts mežu ugunsgrēku skaits. Tas tieši ietekmē iezemiešu kopienu dzīvi, apgrūtinot pārtikas ieguvi un saglabājot tradicionālās zināšanas. Zinātnieki brīdina, ka bez straujām un efektīvām darbībām liela daļa Amazones var pārvērsties par degradētu savannu, kas radīs neatgriezeniskas sekas ne tikai reģionam, bet arī visai planētai.
Protestu laikā izskanēja arī aicinājumi ieviest “nodokli miljardieriem”, lai finansētu cīņu pret klimata krīzi, uzsverot, ka atbildība jāuzņemas arī lielajiem uzņēmumiem un bagātākajiem cilvēkiem. Kustība ir noorganizējusi arī simbolisku “fosiālo degvielu laikmeta bēres”, lai izteiktu savu nostāju pret fosilo kurināmo.
Cerība uz pārmaiņām
COP30 norise pašā Amazones sirdī ir stratēģiski svarīga, lai uzsvērtu problēmas steidzamību un nodrošinātu iezemiešu balsu sadzirdēšanu. Lai gan ceļš uz efektīviem risinājumiem ir garš un sarežģīts, protesti un pieaugošā iezemiešu un aktīvistu mobilizācija dod cerību, ka šī konference varētu kļūt par pagrieziena punktu cīņā par klimata taisnīgumu un Amazoni.