Krievijas diktāts. Atklātībā nācis Trampa administrācijas “miera plāna” saturs

Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta.

Plāns paredz, ka aizliegums Ukrainai pievienoties NATO būtu jānosaka gan Ukrainas konstitūcijā, gan Ziemeļatlantijas alianses statūtos.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi – līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi, lai gan plānā teikts, ka “tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs”.

Ukrainai 100 dienu laikā būtu jāsarīko vēlēšanas – tā ir vēl viena Krievijas prasība, ko atkārtojis arī Tramps, kurš Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šā gada sākumā nodēvēja par “diktatoru bez vēlēšanām”. Ukrainā pašlaik ir izsludināts karastāvoklis, un valsts konstitūcija liedz rīkot vēlēšanas karastāvokļa laikā.

Zelenskis ir sacījis, ka cer apspriest plānu ar Trampu “tuvākajās dienās”. Viņš norādījis, ka ar jebkuru vienošanos ir jāpanāk “cieņpilns miers”, kurā tiek ievērota Ukrainas suverenitāte.

Ierosinātā plāna saturs ir veicinājis pieņēmumus, ka Maskava ir bijusi iesaistīta tā izstrādē.

“Šķiet, ka krievi to ierosināja amerikāņiem, un viņi to akceptēja,” aģentūrai AFP sacīja augsta ranga Ukrainas avots.