Runājot par Vācijas brigādes izvietošanu Lietuvā, ārlietu ministrs uzsvēra, ka Berlīne kopumā ir panākusi lielu progresu, nopietni izturas pret aizsardzību un palielina tās finansējumu.
Viņš norādīja, ka arī Lietuva pilda savas saistības, palielinot aizsardzības izdevumus, kas 2026. gadā sasniegs gandrīz 5,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“Tas būs augstākais rādītājs NATO un visā brīvajā pasaulē. Mēs to darām ar mērķi izveidot pilnībā kaujas gatavu un manevrējamu sauszemes divīziju,” piebilda Lietuvas ārlietu ministrs.
Vaicāts, vai Kremlis kļūst arvien nekaunīgāks, Budris sacīja, ka Krievija cenšas pārbaudīt alianses atturēšanas potenciālu un aizsardzības spējas miera laikā. Ministrs pieminēja arī Baltkrievijas veiktos hibrīduzbrukumus. Viņš sacīja, ka Minska ir izmantojusi nelegālo migrāciju kā ieroci, bet Lietuva ar šo problēmu tiek galā. Tagad Baltkrievija izmanto starptautisku noziedzīgu darbību – cigarešu kontrabandu, piebilda Budris.
“Viņiem visiem ir viens mērķis – apšaubīt mūsu aizsardzības spējas. Parādīt, ka tās nedarbojas, un dot signālu mūsu valstu iedzīvotājiem, ka varbūt mums nevajadzētu iejaukties Ukrainā notiekošajā,” uzsvēra ministrs.
Kā teica Budris, Baltkrievijā ir divas lielas tabakas ražotnes, kur dažas no telpām ir īpaši paredzētas kontrabandas produktu ražošanai, no kā režīms gūst finansiālu peļņu.
Saistībā ar šiem hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai viņš aicina ieviest Eiropas mēroga sankcijas Baltkrievijai.
Jau vēstīts, ka oktobrī vairākkārt tika apturēta Lietuvas lidostu darbība, jo kontrabandistu izmantoto meteozonžu dēļ bija riski civilās aviācijas drošībai.
Saistībā ar to, ka Lietuva nesaskatīja Minskas vēlmi situāciju risināt, oktobra beigās tika nolemts uz mēnesi slēgt atlikušos divus robežkontroles punktus ar Baltkrieviju, taču trešdien Lietuvas valdība nolēma Medininku un Šalčininku robežkontroles punktus atvērt pirms sākotnēji plānotā termiņa.