Valdība lemj par budžeta prioritātēm: drošība, ģimenes un izglītība – galvenie akcenti 2026.-2028. gadam
Šo pirmdien, 2025. gada 20. novembrī, tika sasaukta steidzama valdības sēde, lai pieņemtu lēmumus par valsts budžeta prioritātēm turpmajiem trim gadiem – 2026., 2027. un 2028. gadam. Darba kārtības centrā bija Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kurā izklāstīti galvenie pasākumi un to finansējums.
Drošībai – vērienīgs finansējums
Kopumā nākamā gada valsts budžeta noteiktajām prioritātēm plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas drošības stiprināšanai paredzēti iespaidīgi 320,3 miljoni eiro. Finansējums drošībai turpinās pieaugt arī turpmākajos gados – 2027. gadā tam plānots novirzīt 444 miljonus eiro, bet 2028. gadā – jau 655 miljonus eiro. Šīs investīcijas stiprinās valsts aizsardzības spējas, palielinās iedzīvotāju drošību pret ārējiem draudiem un uzlabos robežu infrastruktūru. Tiek prognozēts, ka aizsardzības izdevumi pēc NATO metodoloģijas sasniegs 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026. gadā, 4,9% 2027. gadā un 4,7% 2028. gadā. Valsts izņēmuma klauzulas ietvaros aizsardzības izdevumu pieaugums tiks finansēts, atkāpjoties no fiskālajiem noteikumiem, nodrošinot Aizsardzības ministrijai līdzekļus kaujas spēju uzlabošanai, ieskaitot kopējos aizsardzības preču iepirkumus. Turklāt trīs miljoni eiro tiks novirzīti Iekšlietu ministrijai drošības stiprināšanai pierobežas pašvaldībās. Šīs investīcijas ir nepārprotams signāls par valsts apņemšanos nodrošināt drošu vidi saviem iedzīvotājiem.
Atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītībai – prioritāte demogrāfijas stiprināšanai
Ģimenēm ar bērniem un izglītības jomai kopumā vidējā termiņā paredzēts papildu finansējums 513 miljonu eiro apmērā, sadalījumā pa gadiem: 139 miljoni eiro 2026. gadā, 179 miljoni eiro 2027. gadā un 194 miljoni eiro 2028. gadā. Lai uzlabotu izglītības kvalitāti un ieviestu programmu “Programma skolā”, no 2026. gada 1. septembra tiks piešķirti 45 miljoni eiro. Finansējums paredzēts arī atbalsta personāla skaita palielināšanai, nodrošinot vienu mācību gadu pārejas periodu, lai skolas varētu pakāpeniski pielāgoties jaunajam modelim. Izglītība tiek uzskatīta par vienu no valsts attīstības un sabiedrības labklājības stūrakmeņiem. Atbalsts ģimenēm ar bērniem 2026. gadā paredzēts 94 miljonu eiro apmērā, ietverot materiālā atbalsta pilnveidošanu, vecāku pabalsta saglabāšanu 75% apmērā strādājošiem vecākiem, kā arī mātes un bērna veselības uzlabošanu. Bērna piedzimšanas pabalsts tiks palielināts līdz 600 eiro, bet bērna kopšanas pabalsts līdz pusotram gadam – līdz 298 eiro mēnesī. Tāpat plānots palielināt atbalstu audžuģimenēm un adoptētājiem, kā arī ieviest jaunus pakalpojumus, piemēram, atelpas brīdi. Lai palīdzētu mazināt pārtikas cenu kāpuma sekas uz iedzīvotāju pirktspēju, no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. jūnijam tiks ieviests pilotprojekts, kura ietvaros samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 12% apmērā tiks piemērota maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai. Tas ir apliecinājums tam, ka valdība cenšas rast risinājumus, lai atvieglotu finansiālo slogu iedzīvotājiem.
Budžeta ieņēmumu un izdevumu bilance
Lai nodrošinātu papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem, valsts budžeta izdevumi tiks samazināti. Kopējais vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.–2028. gadā sasniegs 814,1 miljonu eiro. Valdība arī paredz palielināt valsts budžeta ieņēmumus, galvenokārt ar valsts kapitālsabiedrību dividendēm, azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšanu no 2026. gada un akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam un tabakai. Tiek plānots arī veikt izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumos, lai līdzsvarotu nodokļu slogu investoriem un veicinātu piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem. Šie pasākumi nodrošinās papildu ieņēmumus 65,3 miljonu eiro apmērā 2026. gadā, 108,9 miljonu eiro 2027. gadā un 136,8 miljonu eiro 2028. gadā.
Citas būtiskas izmaiņas un pasākumi
No 2026. gada 1. janvāra plānots palielināt neapliekamo minimumu no 510 līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālo algu – no 740 līdz 780 eiro mēnesī. Pensijas tiks indeksētas līdz 1488 eiro no 2025. gada 1. oktobra, nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā. Tāpat tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un saldinātajiem dzērieniem, kā arī paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes. Lai stiprinātu nacionālo kultūrtelpu un informācijas drošību, samazinātā PVN likme 5% apmērā tiks piemērota grāmatām un preses izdevumiem latviešu valodā, latgaliešu rakstu vai lībiešu valodā. Šie budžeta lēmumi apliecina valdības centienus stiprināt valsts drošību, atbalstīt ģimenes un veicināt kvalitatīvu izglītību, vienlaikus saglabājot fiskālo stabilitāti.