Arhibīskaps Grants aicina uz vienotību, salīdzinot Latviju ar filmu “Straume”
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants, uzrunājot klātesošos valsts svētkiem veltītajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, izteicis nozīmīgu salīdzinājumu, aicinot Latvijas tautu pārbaudīt savu spēju būt vienoti kā vienā laivā. Šī metafora, ko iedvesmojis populārais mākslas darbs “Straume”, pauž dziļu satraukumu par sabiedrības sašķeltību un nepieciešamību pēc kopības sarežģītos laikos. Grants uzsvēra, ka Latvijā joprojām pastāv ievērojama nevienlīdzība, ko apliecina samazinājums jauno ģimeņu un bērnu skaitā, mazo skolu slēgšana un jauniešu vidū pieaugošie trauksmes un depresijas simptomi.
Sabiedrības izaicinājumi un mediju loma
Arhibīskaps kritiski vērtēja mediju ietekmi, kas bieži vien veido informatīvus burbuļus, pastiprinot spriedzi starp dažādām kopienām un veicinot agresīvas debates. Papildu satraukumu rada ģeopolitiskā situācija un Krievijas diktatora Vladimira Putina impēriskās ambīcijas, kas rada bažas par potenciālu apdraudējumu reģionam. Grants pauda, ka šādos apstākļos ir īpaši svarīgi ticēt un apzināties, ka uzticēšanās un sadarbība starp cilvēkiem ir spēkus dodošs elements, kas ļauj pārvarēt individuālās atšķirības un virzīties uz kopīgu mērķi. Viņš brīdināja, ka nav laiks savtīgām politiskām interesēm vai polarizētai retorikai, kas sabiedrībā arvien biežāk izpaužas.
Metafora par “vienu laivu” un tās nozīme
Metafora par “vienu laivu” simbolizē kopīgo ceļu, ko Latvijas tautai jāveic, saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem – gan iekšējiem, gan ārējiem. Tā ir atgādinājums par to, ka ikviena cilvēka rīcībai un attieksmei ir nozīme kopējā Latvijas stāstā. Grants uzsvēra, ka sabiedrības sašķeltība padara mūs neaizsargātākus pret dezinformāciju, veicina paniku un traucē pašorganizēšanos ārkārtas situācijās. Viņš norādīja, ka šķelšanās nekad nav neitrāla, un no tās gūst prieku vienīgi ienaidnieks. Arhibīskaps aicināja katram sev jautāt: “Ko es izvēlos redzēt? Cilvēku vai ideoloģiju?”, uzsverot, ka tuvākais nav tas, kurš ir līdzīgs vai patīk, bet gan tas, kam nepieciešama palīdzība un atbalsts.
Aicinājums uz kopienu stiprināšanu un savstarpēju uzticēšanos
Grants mudināja stiprināt kopienas kā vienu no veidiem, kā veidot Latviju par vietu, kur cilvēki dzīvo kā tuvākie, nevis svešinieki. Dzīvot kopā nav pašsaprotami – tas prasa mācīties dalīties, rūpēties un atbalstīt cits citu. Šīs vērtības dabiski veidojas ģimenēs un paplašinātajās kopienās, radot uzticēšanos, līdzdalību un kopīgu atbildību, kas padara tautu stiprāku. Arhibīskaps pauda cerību, ka, neskatoties uz sarežģītajiem laikiem, Latvijas sabiedrība spēs izturēt šo pārbaudījumu un turpināt attīstīties, mācoties no savas pieredzes un izvēloties citādu ceļu.