Lietuvas ārlietu ministrs brīdina par Krievijas nodomiem iznīcināt NATO
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris ir paudis nopietnas bažas par Krievijas ambīcijām, apgalvojot, ka Maskavas galvenais mērķis ir NATO iznīcināšana un alianses infrastruktūras atgriešana pie 1997. gada līmeņa, kā arī amerikāņu bruņoto spēku izvests no Eiropas. Šis satraucošais vēstījums tika izteikts intervijā Vācijas raidorganizācijai Deutsche Welle (DW), kur Budris uzsvēra nepieciešamību NATO dalībvalstīm atmest jebkādu naivumu attiecībā uz Krievijas nodomiem un rīkoties izlēmīgāk, lai atturētu agresoru.
Ministrs kritiski izvērtēja pašreizējo pieeju Krievijai, norādot, ka joprojām pastāv tendence ticēt, ka sadarbība spēj mainīt tās uzvedību, ignorējot formulētos mērķus un nodomus. Budris atgādināja, ka jau 2021. gada nogalē Krievija skaidri formulēja savus ambiciozos plānus – ne tikai iznīcināt NATO, bet arī atspiest tās ģeogrāfiskās robežas atpakaļ vairāk nekā pirms divām desmitgadēm.
Šie Budra izteikumi saskan ar plašākām diskusijām par Krievijas agresīvo ārpolitiku un tās ietekmi uz Eiropas drošību. Jau ilgstoši tiek novērota Krievijas pretreakcija uz NATO paplašināšanos austrumu virzienā, ko tā uztver kā draudu savām interesēm. Lai gan Krievija formāli saskata NATO kā aizsardzības aliansi, tās retorika un darbības bieži vien norāda uz vēlmi mainīt esošo drošības arhitektūru Eiropā.
NATO saskata pieaugošus draudus un apsver stingrāku rīcību
Laikraksts Financial Times ziņo, ka NATO dalībvalstis aktīvi apspriež iespēju sniegt stingrāku militāru atbildi uz Krievijas arvien provokatīvākajām darbībām. Šīs diskusijas, kuras īpaši aizstāv alianses austrumu flanga valstis, ir kļuvušas aktuālākas pēc vairākiem incidentiem, kuros Krievijas droni un lidaparāti pārkāpuši NATO gaisa telpu.
Tiek izskatīti tādi pasākumi kā trieciendronu izvietošana gar Krievijas robežu un esošo ierobežojumu pārskatīšana attiecībā uz NATO pilotu rīcību, lai nepieciešamības gadījumā viņi varētu atklāt uguni uz Krievijas militārajiem lidaparātiem. Mērķis ir panākt, lai Krievija maksātu augstāku cenu par tās īstenoto hibrīdkara stratēģiju.
Šāda nostāja ir loģisks solis, ņemot vērā Krievijas izvērsto hibrīdkara stratēģiju, kas ietver dezinformāciju, kiberuzbrukumus un citus hibrīdos draudus. Krievijas radītie mīti par NATO, piemēram, apgalvojums, ka alianse gatavojas uzbrukt Krievijai, ir daļa no tās dezinformācijas kampaņas, lai attaisnotu savu agresiju un vērstos pret NATO kā pret agresoru.
Eiropas un ASV loma Krievijas agresijas atturēšanā
Komentējot potenciālo ASV iesaisti gadījumā, ja Krievija nolemtu uzbrukt kādai NATO dalībvalstij, Budris uzsvēra, ka Eiropai pašai ir jānostiprina savas aizsardzības spējas un nopietni jāizvērtē pastāvošā situācija. Viņš aicināja Eiropas valstis palielināt aizsardzības izdevumus un kļūt par uzticamu sabiedroto ASV. Tas nozīmē, ka Eiropas drošība lielā mērā ir pašas Eiropas valstu rokās, un tās nedrīkst paļauties tikai uz ASV iesaisti.
Neskatoties uz Krievijas retorisko eskalāciju un biežajiem draudiem, dažas valstis NATO joprojām aicina uz piesardzīgāku pieeju, lai izvairītos no tiešas konfrontācijas ar kodolvalsti. Tomēr arvien vairāk sabiedroto atzīst Krievijas draudu pieaugumu, un ir skaidrs, ka pasīva sagaidīšana vairs nav efektīva stratēģija.
Krievijas militārās spējas, lai gan piedzīvojušas zaudējumus Ukrainas konfliktā, joprojām ir nozīmīgas. Lai gan valsts ir saskārusies ar nopietniem zaudējumiem, tā turpina veidot un apbruņot jaunas militārās vienības, saglabājot agresīvu nostāju pret NATO dalībvalstīm.
NATO stiprina aizsardzību un reaģē uz jaunajiem draudiem
NATO admirālis uzsvēra, ka Eiropas valstis ir beidzot “pamodušās” un sāk uzņemties atbildību par savu aizsardzību, vienojoties par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no IKP līdz 2035. gadam. Šis solis ir vitāli svarīgs, lai spētu stāties pretī Krievijas agresijai un nodrošinātu reģionālo drošību.
Tiek novērotas arī NATO aktivitātes, piemēram, gaisa aizsardzības stiprināšana un tā dēvētās “dronu sienas” izveidošana, kas liecina par gatavību reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem. Lietuva, sadarbojoties ar citām Baltijas valstīm, jau ir demonstrējusi efektīvu koordināciju hibrīdo draudu novēršanā, un šos modeļus ir plānots pārnest arī uz Arktikas reģionu, kur Krievijas un Ķīnas aktivitāte kļūst arvien manāma.
Budris arī norādījis uz Krievijas ietekmes pieaugumu Arktikā, kur tā cenšas attīstīt savus ekonomiskos un militāros interešu, izmantojot Ziemeļu jūras ceļu kā alternatīvu eksporta koridoru. Šī reģiona attīstība ir svarīga Krievijai, jo tas veido ievērojamu daļu no tās IKP. Neskatoties uz to, NATO aktīvi strādā, lai stiprinātu savu klātbūtni un spējas šajā stratēģiski nozīmīgajā reģionā.
Krievijas pastāvīgie centieni destabilizēt situāciju un panākt NATO sabrukumu ir nopietns drauds globālajai drošībai. Nepieciešams stingrs un vienots NATO dalībvalstu atbildes reakcija, lai atturētu Krieviju no tālākām agresīvām darbībām un saglabātu starptautisko stabilitāti.