Visas naudas mazgāšanas lietas, arī naudas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un līdz ar to – konfiscējamu, skata 2021.gadā izveidotā Ekonomisko lietu tiesa. Šīs lietas ir slepenas, tādēļ tiesas priekšsēdētājs neatklāj konkrētās Piedņestras oligarhu lietas detaļas.
Kriminālprocesa likums ļauj konfiscēt naudu, arī tad, ja nav iespējams pierādīt, ka tā iegūta nozieguma rezultātā. Tas tādēļ, ka Latvijas likumsargiem nav iespējams izmeklēt Krievijā un citās nedraudzīgās valstīs vai teritorijās notikušo noziegumu. Ekonomisko lietu tiesa šo likuma pantu apstrīdēja Satversmes tiesā.
Juriss kā piemēru min Vladimira Putina drauga Arkādija Rotenberga līdzekļu konfiskāciju. Noskaidrot, no kurienes tieši nāca Latvijas bankās atrastie četri miljoni eiro, nevarēja. Bet tiesa lēma šo naudu konfiscēt.
Satversmes tiesa secināja, ka šī prakse atbilst Latvijas konstitūcijai. Tomēr Ekonomisko lietu tiesa arvien biežāk atsakot arestētās naudas konfiskāciju. Piedņestras 80 miljoni ir īpaši spilgts piemērs tādēļ, ka ir viena no lielākajām Latvijā arestētajām summām.
Ekonomisko lietu tiesas sākumā lielākajā daļā gadījumu lēma par labu naudas konfiskācijai. Tagad statistika ir pretēja – lielākoties konfiskāciju atsaka un lietu slēdz.
ABLV bankā likumsargi arestēja vairāk nekā miljardu eiro, ierosināja vairākus simtus kriminālprocesu par naudas mazgāšanu. Aptuveni trešā daļa no šīs summas jau konfiscēta un ieskaitīta valsts budžetā. Bet tiesai vēl būs jālemj par 700 miljoniem.
Arī tiesas izvirzītās prasības ir mainījušās un esot nesasniedzamas. Tiesa pārmetumus noraida. Tās ieskatā paši izmeklētāji un prokurori esot pavirši un neizdara savu darbu līdz galam. Viņi nākot uz tiesu tikai tādēļ, ka tuvojas naudai uzliktā aresta termiņš.
Cīņu ar naudas atmazgāšanu Latvija sāka tikai pēc tam, kad melnās naudas dēļ mums draudēja starptautiska finanšu izolācija. Decembrī tiks publicēts jaunākais Moneyval ziņojums par Latviju, kas būšot ļoti pozitīvs. Tādēļ melnās naudas apkarošana vairs nav prioritāte.