Politiskās spriedzes mezgls: ZZS un “Progresīvie” saskaras uz budžeta fona
Latvijas politiskajā ainavā valda saspringums, ko izraisījusi koalīcijas partneru – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un politiskās partijas “Progresīvie” – starpā esošās domstarpības. Šīs nesaskaņas īpaši saasinās laikā, kad valstī ir steidzami nepieciešams pieņemt 2025. gada valsts budžetu. Rodas iespaids, ka ZZS arvien biežāk izmanto taktiku, lai kritizētu “Progresīvos”, norādot uz it kā nepietiekamu uzmanību reģionu iedzīvotāju problēmām.
Šonedēļ situācija sasniedza jaunu kulmināciju, kad divi ZZS Saeimas deputāti pat balsojumā atbalstīja opozīcijas rosinājumu izteikt neuzticību vienam no “Progresīvo” ministriem, tādējādi demonstrējot dziļas plaisas valdošajā koalīcijā. Tas notiek brīdī, kad budžeta likumprojekts virzās uz galīgajiem lasījumiem Saeimā, un tā pieņemšana ir būtiska valsts finansiālajai stabilitātei.
Budžeta prioritātes un politiskās spēles
2025. gada budžets, kas tika pieņemts Saeimā 2024. gada decembrī, paredz ieņēmumus 18,4 miljardu eiro apmērā un izdevumus 19,7 miljardu eiro, ar prognozēto deficītu 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Galvenās prioritātes ir valsts iedzīvotāju drošības un konkurētspējas stiprināšana, kā arī papildu līdzekļu novirzīšana drošības stiprināšanai, pensionāru ienākumu uzlabošanai un pazeminātas PVN likmes saglabāšanai noteiktiem produktiem. Paredzēts arī ieviest pagaidu solidaritātes iemaksas kredītiestādēm un palielināt vecāku pabalstu apjomu strādājošiem vecākiem.
Neskatoties uz budžeta pieņemšanu, politiskās nesaskaņas turpinās. ZZS, kas sākotnēji pauda bažas par budžeta projektu, īpaši par samazinātu PVN dažiem pārtikas produktiem un lauku skolu uzturēšanu, arī norādīja uz iespēju ietaupīt līdzekļus valsts pārvaldē, likvidējot vakantus amatus. Lai gan koalīcija panākusi konceptuālu vienošanos par budžeta prioritātēm – drošību, atbalstu ģimenēm un veselībai, kā arī investīcijas izglītībā –, ZZS kritika pret “Progresīvajiem” par “Rīgas partijas” mentalitāti un nepietiekamu uzmanību reģioniem turpinās.
Reģionu problēmas un ministru atbildība
ZZS biedri pauž neapmierinātību, ka “Progresīvie” prioritizē “Rail Baltica” projektu, nevis reģionālo transportu, tādējādi apdraudot koalīcijas stabilitāti. Kā uzsvēris viens no ZZS līderiem Armands Krauze, ZZS prioritāte ir cilvēki reģionos, nevis formāla koalīcijas līguma ievērošana. Savukārt “Progresīvie” norāda, ka budžeta lēmumi ir visu koalīcijas partneru kopdarbs, un viņi vieni paši nevar atrisināt visas problēmas. Tiek arī izteikts priekšlikums rast papildu finansējumu, sakārtojot problēmas Zemkopības ministrijā, kas, pēc “Progresīvo” teiktā, radījušas zaudējumus valstij.
Spriedze koalīcijas partneru starpā pieauga arī jautājumā par Ventspils ostas parādiem. ZZS rosina tos norakstīt, savukārt Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija iebilst, norādot uz negatīvo ietekmi uz valsts budžetu un iespējamiem ES noteikumu pārkāpumiem. Daži ZZS deputāti pat balsoja par satiksmes ministra demisiju, lai gan paši ZZS pārstāvji noliedz, ka tam būtu saistība ar Ventspils ostas parādu jautājumu.
Nākotnes perspektīvas un koalīcijas stabilitāte
Neskatoties uz šīm nesaskaņām, valdību joprojām satur kopā nepieciešamība pieņemt budžetu un citi svarīgi lēmumi. Tomēr ilgtermiņā bažas raisa straujais valsts parāda pieaugums, kas prognozēts kāpjot virs 55,2% no IKP tuvāko gadu laikā. Lai gan Latvija joprojām ir starp valstīm ar zemāko parādu ES, pieauguma temps ir ievērojams.
“Progresīvie” norāda, ka ZZS jau vairākkārt ir pārkāpusi koalīcijas līgumu, piemēram, balsojot par grozījumiem Satversmē, kas paredz noteikt tikai divus dzimumus. Partija arī paudusi, ka negrasās pamest valdību, tomēr neplāno sadarboties ar dažām partijām potenciāli jaunajā Saeimā.
Situācija koalīcijā ir trausla, un katrs solis tiek rūpīgi vērtēts. Vai spriedze starp ZZS un “Progresīvajiem” turpināsies, un kādas būs tās sekas uz valdības darbu un valsts attīstību, rādīs laiks. Tomēr skaidrs ir viens – budžeta pieņemšana ir tikai viens solis, un politiskajiem spēkiem būs jāmeklē kopīgs valodas, lai nodrošinātu valsts stabilitāti un attīstību.