ANO klimata konference COP30 pulcēja pasaules valstu līderus. PDF tās iznākumu vērtē kā nesekmīgu, jo tajā netika nosprausts konkrēts rīcības plāns.
PDF skatījumā, COP30 centrālais jautājums, kas iezīmēja dalībvalstu šķelšanos, bija saistīts ar centieniem ierobežot fosilā kurināmā lietošanu. Lai gan vairākums, vismaz 86 dalībvalstis, iestājās par nepieciešamību izstrādāt konkrētu rīcības plānu, kā ierobežot fosilo resursu patēriņu, tomēr konferences oficiālie dokumenti neietver skaidrus soļus, kā atteikties no oglēm un citiem fosilā kurināmā veidiem.
Kā atzīmē PDF, lēmums atteikties no fosilā kurināmā ticis pieņemts 2023. gadā, taču divu gadu laikā lēmumam nav sekojoši konkrēti soļi vai rīcības plāns.
PDF Klimata programmas vadītāja Aija Lejiņa uzskata, ka COP30 rezultāts apliecina tendenci, ko PDF saskata arī Eiropas līmenī – politisko vēlmi atlikt neērtus lēmumus, kas “rada bīstamu ilūziju, ka klimata krīzi var risināt ar nepārtraukti mīkstinātiem vai pārskatāmiem mērķiem, aizmirstot par reālo klimata pārmaiņu sarkanām robežām”.
PDF pārmet, ka arī nesenā Eiropas Savienības vides ministru sanāksmē pieņemts lēmums atlikt Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 2 (ETS2) ieviešanu līdz 2028. gadam, kas bremzējot emisiju samazinājumu mehānismus. “Šāda pieeja tikai vairo nenoteiktību un kļūst par ieganstu bezdarbībai. Nespēja vienoties COP30 ietvarā par skaidru ceļa karti fosilā kurināmā pakāpeniskai izbeigšanai un stingrākiem pasākumiem mežu izciršanas apturēšanai – laikā, kad pasaule jau piedzīvo gadu ar temperatūru virs 1,5 grādiem – rāda, ka vairākām valstīm, kas saistītas ar naftas ieguvi, joprojām trūkst politiskās gribas risināt klimata krīzes cēloņus,” uzskata Lejiņa.
Organizācija pozitīvi vērtē COP30 apņemšanos trīskāršot finansējumu klimata pārmaiņu pielāgošanās rīcībām, sniedzot atbalstu valstīm, kas īpaši jutīgas pret klimata pārmaiņu ietekmēm. Tāpat nozīmīga ir kopīga globāla vienošanās pārstrukturēt ekonomiku tā, lai tās radītās emisijas būtu zemas, domā Lejiņa.