Maija žurnālam atklāti stāsta, ka aktiera darbs ir fiziski un emocionāli ļoti smags. Izrādes nevar atcelt tikai tāpēc, ka kāds saslimis. Viņa pati reiz spēlējusi galveno lomu ar vairāk nekā 38 grādu temperatūru.
“Spēlējot jutu, kā mani burtiski dedzina,” viņa atminas. “Bet izrāde ir jāizspēlē.” Tikai pēc tam, mājās izmērot temperatūru, sapratusi, ka ir nopietni slima.
Aktrise norāda – ir viegli nonākt situācijā, kur darbs kļūst par galveno dzīves asi, bet cilvēciskā ikdiena aizslīd otrajā plānā.
“Viena ir skatuve, darbs, intensīvais ritms. Otra – mājas, bērni, ģimene. Šīs pasaules ir jāspēj savienot, un tas ne vienmēr ir vienkārši,” stāsta Maija.
Viņa turpina: ‘No malas aktiera dzīve var šķist skaista, aizraujoša un pilna notikumu. Taču realitātē tā nozīmē darbu vakaros, darbu brīvdienās, bērnus, kas bieži dodas gulēt bez vecākiem, agrus rītus pēc vēliem vakariem, attiecību pārbaudījumus, lielu fizisku un emocionālu slodzi.”
Aktrise Maija Doveika Foto: Paula Čurkste/LETA
Ikdiena ir smags darbs, ko nereti nākas pielāgot ģimenei un privātajai dzīvei. Maijai šo līdzsvaru ir izdevies atrast, taču viņa neslēpj –
ir kolēģes, kuras, zaudējot darbu teātrī, vēlāk atzinušas, ka tas patiesībā bijis labākais, kas ar viņām varējis notikt, jo citādi viņas, iespējams, nekad nepiedzīvotu ģimenes dzīvi.
Vairāk lasi žurnāla “Kas Jauns” 25. novembra numurā!