Rīgā iedegta galvenā Ziemassvētku egle, sākas svētku gaidīšanas laiks
Šodien, 29. novembrī, Rīgā, Rātslaukumā, notika grandiozs pasākums – galvenās pilsētas Ziemassvētku egles iedegšana, kas simboliski iezīmē svētku gaidīšanas laika sākumu galvaspilsētā. Pulcējoties aptuveni 300 cilvēku, rīdzinieki un pilsētas viesi kopīgi baudīja svētku atmosfēru, gaidot šo gaidīto mirkli.
Svētku burzma Rātslaukumā
Rātslaukums šovakar pārvērtās par īstu svētku epicentru, kurā valdīja prieks un gaidīšanas sajūta. Neskatoties uz iespējamiem nepastāvīgiem laikapstākļiem, ļaužu pulkā netrūka ne ģimeņu ar maziem bērniem, ne arī krietnu ļaužu, kas vēlējās pirms pirmās Adventes sajust svētku tuvošanos. Šī tradīcijām bagātā egles iedegšanas ceremonija ir kļuvusi par vienu no gaidītākajiem notikumiem ikgadējā pilsētas svētku kalendārā, apliecinot Rīgas pilsētas un tās iedzīvotāju mīlestību pret Ziemassvētku tradīcijām. Egles iedegšana ir ne tikai vizuāli iespaidīgs notikums, bet arī emocionāli piesātināts mirklis, kas vieno cilvēkus kopīgā svētku sajūtā.
Muzikālie priekšnesumi un pilsētas vadības uzruna
Gaisotni svētkiem iesildīja atraktīvi muzikālie priekšnesumi. Uz skatuves kāpa bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”, sniedzot priekšnesumus, kas iepriecēja gan mazos, gan lielos skatītājus. Tāpat skanēja “Brīnumskapis” un “Tutas lietas” dziesmas, radot jautru un līksmu noskaņu. Egles iedegšanas svinīgajā brīdī klātesošos uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs. Viņš pauda gandarījumu par kuplo ļaužu pulku un aicināja visus klātesošos vienoties kopīgā prieka mirklī, iededzot pilsētas galveno egli. Kleinbergs aicināja klātesošos līdz pat otrajai adventei sūtīt vēstules Ziemassvētku vecītim ar savām vēlmēm un nesteigties ar māju rotāšanu svētkiem, piešķirot klātesošajiem īpašu svētku sajūtu un motivējot viņus sagatavoties svētku laikam. Vakara vadīšana uzticēta aktierim un raidījumu vadītājam Oskaram Florencam-Vīksnem, kurš nevainojami spēja uzturēt svētku gaisotni un radīt patīkamu noskaņojumu visas ceremonijas laikā.
Ziemassvētku egles vēsture un simbolisms Rīgā
Rīgas galvenās Ziemassvētku egles ir ievērojamas ar savu augumu un vecumu – tās sasniedz 21 metru augstumu un ir ap 35 gadus vecas. Šīs majestātiskās skaistules tiek izraudzītas rūpīgi, bieži vien no “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības teritorijas, netālu no apdzīvotas vietas “Cielavas”. Šī tradīcija, kurā Rīga ir viena no pirmajām pilsētām Eiropā, kas sāka rotāt Ziemassvētku eglīti publiskā vietā, sniedzas dziļi vēsturē. Jau 1510. gadā Melngalvju brālības biedri rotājuši egli Rātslaukumā. Šo notikumu atceroties, mūsdienās Rātslaukuma bruģī ir iestrādāta piemiņas plāksne ar uzrakstu “Pirmā jaungada egle Rīgā 1510. gadā”, apliecinot Rīgas nozīmīgo lomu Ziemassvētku eglītes tradīcijas veidošanā. Šī tradīcija, kas sākās kā vienkāršs rituāls, ir pārtapusi par globālu svētku simbolu, kas priecē miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Plaša svētku programma Rīgā
Rātslaukuma egles iedegšana ir tikai sākums plašai svētku programmai, ko Rīga piedāvā saviem iedzīvotājiem un viesiem. Jau piektdienā pirms Pirmās Adventes iemirdzējās arī lielā egle Doma laukumā, vienlaikus pirmo reizi Ziemassvētku gaidīšanas laikā tika izgaismota arī Doma baznīcas fasāde. Pilsētā norisināsies dažādi Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumi, tostarp rūķu gājiens un masku veidošanas darbnīca kultūras centrā “Iļģuciems”, egles iedegšanas pasākums kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, kā arī koncerti koncertzālē “Ave Sol”, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”. Pirmajā adventē durvis vērs arī Ziemassvētku dārzs Torņakalnā “12 Svētās naktis”, kas darbosies līdz 31. decembrim. Vairāk informācijas par Rīgas pašvaldības rīkotajiem pasākumiem pieejama tīmekļvietnē kultura.riga.lv un sociālo mediju kanālos “Rīga” un “Rīgā notiek”.