Leļļu teātris runā: “Nē! Nē! Nē!” pievēršas protestu kultūrai
Latvijas Leļļu teātra Kamerzālē pirmizrādi piedzīvojusi režisores Veronikas Abdul-Visockas veidotā monoizrāde “Nē! Nē! Nē!”. Šis aizraujošais iestudējums, kurā galvenajā lomā ir aktrise Malgožata Apse, dziļi pēta leļļu teātra un protestu kultūras gadsimtiem ilgo un sarežģīto savstarpējo saistību. Izrāde, kas notiek intīmā gaisotnē tikai 25 skatītājiem vienlaicīgi, ir domāta jauniešiem no 16 gadu vecuma un pieaugušajiem, piedāvājot ne tikai izklaidi, bet arī dziļas pārdomas par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.
Lelles kā drosmes un pretošanās simbols
Izrādes pamatā ir ideja, ka lelles un leļļu teātris vēsturiski ir kalpojuši kā spēcīgs izpausmes līdzeklis protestos un cīņā par brīvību. Tas ir atspoguļots aktrises Malgožatas Apses sniegumā, kura izdzīvo leļļu teātra vēsturi kā pretošanās vēsturi, meklējot veidus, kā lelles ir spējušas paust drosmi un paust kategorisku “nē” netaisnībai. Šis vēstījums ir ne tikai cieņas apliecinājums visām tām lellēm un māksliniekiem, kuri nav atbalstījuši dominējošos naratīvus, bet arī atbalsts mūsdienu ielu protestu dalībniekiem, kuri iestājas pret dažādām vardarbības formām. Tā ir aicinājums solidaritātei un kopīgas balss atrašanai mūsu bieži vien sarežģītajā pasaulē.
Iedvesma no vēstures un mūsdienām
Režisore Veronika Abdul-Visocka, kuras radošā pieeja balstās uz kritiskās teorijas elementiem un starpdisciplināru dialogu, iedvesmu smēlusies gan no Pītera Šūmana un teātra kompānijas “Bread and Puppet” monumentālajām papīra lellēm, gan no autora Augusta Boala un Mihaila Bahtina darbiem. Šī bagātīgā idejiskā pamata kļūst vēl dziļāka, pateicoties radošās komandas personīgajai pieredzei. Izrāde rezonē ar mūsdienu aktuālajiem notikumiem, īpaši ar protestiem pret patriarhālo, koloniālo un militāro vardarbību, piedāvājot sarunu par nogurumu, apjukumu un nepieciešamību runāt par pasaules problēmām, izmantojot leļļu teātra unikālo un neaizstājamo valodu.
“Jebkurš protests savā būtībā ir teatrāls akts. Kad protestētājs paceļ plakātu, viņš dara to pašu, ko viduslaikos darīja leļļu teātra aktieris, uzstājoties tirgus laukumā un runājot caur savu lelli,” skaidro izrādes veidotāji.
Leļļu teātra vēsture kā pretošanās stāsts
Veronika Abdul-Visocka, kas ieguvusi maģistra grādu Amsterdamas Mākslu universitātes Teātra un dejas akadēmijā, pirmo reizi debitē leļļu teātra žanrā, skatoties uz to no malas un atklājot tās dziļākās saknes. Viņa uzsver, ka leļļu teātris nav tikai bērnu izklaide, bet gan sena un sabiedrībai nozīmīga tradīcija, kurā jau viduslaikos tika apspriesti asi sociāli jautājumi, kritizēti valdnieki un izsmietas sabiedriskās hierarhijas. Tāpat kā karnevāls savulaik, arī lelles spēj izjaukt autoritāti un hierarhijas. Tāpēc šī izrāde ir veltījums visiem tiem, kuri nav iederējušies dominējošajā naratīvā, un to balsīm, kas šodien pauž neapmierinātību ar netaisnību.
Aktrises un režisores vīzija
Malgožata Apse, poļu aktrise, kas strādā Latvijas Leļļu teātrī, pirmo reizi piedalās monoizrādē. Viņa izrādes ritmu uzdod uz bungām, kas ir spēcīgs protestu skaņas simbols. Kā viņa pati saka: “Mana loma ir kā komentētājam. Es šīm lellēm varu dot savu balsi.” Šī sadarbība starp režisori un aktrisi rada unikālu mākslas darbu, kas aicina skatītājus ne tikai vērot, bet arī piedalīties sarunā par svarīgiem sabiedrības jautājumiem, izmantojot leļļu teātra transformējošo spēku.